Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,45 (13%)
Cena ar atlaidi*:
3,04
Pirkt
Identifikators:463584
Vērtējums:
Publicēts: 20.01.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

1.Diplomātijas jēdziens un avoti.
Starptautiskās attiecības – sabiedrisko attiecību nozare; aptver politiskās, ekonomiskās, zinātnes, tehnikas, kultūras u.c. attiecības starp valstīm, valstiskiem veidojumiem, nācijām, kas cīnās par savu neatkarību, un starptautiskajām organizācijām.
Diplomātija – valsts un valdību vadītāju, kā arī ārējo sakaru iestāžu oficiāla darbība valsts ārpolitikas mērķu īstenošanai un tās suverēno tiesību un interešu aizsardzībai. Vārdu „diplomātija” Eiropā ārējās attiecībās sāk lietot Rietumeiropā 18. gs. beigās.
Diplomātiskās darbības formas ir starptautiskie kongresi, konferences, vienošanās, diplomātiskās sarunas un sarakste, starptautisko līgumu un vienošanos sagatavošana un noslēgšana, valsts pārstāvība citās valstīs ar pārstāvniecību un misiju starpniecību, valsts pārstāvju piedalīšanās starptautisko organizāciju darbībā un citas formas.
Diplomātiju vada:
→ kopēja valdība vai imperators; caur speciālām iestādēm – ministri, sekretāri; ārzemēs – vēstnieki, sūtņi, pilnvarotie lietveži; diplomātiskā imunitāte.

2. Diplomātijas vēstures avoti:
Lietiskie; etnogrāfiskie; lingvistiskie; mutvārdu (folklora); rakstiskie; tehniskie avoti.
Parlamentu dokumentos var atrast:
Parlamentu dekrētus par ārpolitiku; ratifikācijas (līgumu) dokumentus; valsts galvas aicinājumus citiem parlamentiem, vai parlamentu aicinājumus; debates par ārpolitiku.
Diplomātiskie dokumenti:
Līgums (miera, lielas nozīmes); vienošanās (atsevišķs jautājumu komplekss); pakts; konvencija (arī atsevišķos jautājumos, kas jau ir līgumā); traktāts.
Diplomātiskā sarakste.
Ārējā – starptautiskā:
→ starp valstu vadītājiem; starp ārlietu ministriem; diplomātiskās notas (parakstītas, verbālas); atgādinājuma vēstules; memorandi; deklarācijas.
Iekšējā – valsts pārstāvju starpā:
→ sūtniecību regulārās atskaites; politiskās sūtņu vēstules; izziņas; tikšanās (sarunu) pieraksti; preses apskati; starpsūtņu sarakste.

3.Vispārpolitiskā situācija Eiropā 16. gs.
15. gs. beigās – 16. gadsimtā bija Lielie ģeogrāfiskie atklājumi - Eiropa izvirzījās par vadošo kontinentu. Sākās to laiku globalizācijas procesi. Ar 1494. gadā noslēgto Tordesiljasas līgums: pasaules sadalīšana spāņu un portugāļu koloniālajās impērijās.
Pēc Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem notiek smaguma centra pārbīde no Eiropas piekrastes jūrām uz okeānu. Lisabona, Sevilja un Roterdama kļūst par vadošajām jūras pilsētām. Attīstās pasaules tirdzniecība un lielražošana. Paaugstinātais naudas pieprasījums, kas sekmē lielkapitālistiskus uzņēmumus. Rietumeiropas nomaļvalstu uzplaukums. Viduseiropas politiskās nozīmības krišanās. Portugāle un Spānija kļūst par lielvarām. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Diplomātijas vēsture”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/463584

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties