Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
9,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:191960
 
Vērtējums:
Publicēts: 19.03.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Tā visa rezultātā: ASV ieradās Samoa virsaitis slēgt līgumu par protekciju, notika sacelšanās Havaju salās un to aneksija, 1895. gadā izmēģināja jaunu 12 collu lielgabalu. Loģisks iznākums bija karš ar Spāniju, Filipīnu aneksija, “ Atvērto durvju ‘ politika.
Fīlds norāda, ka vesela virknes vēsturnieku ietekmējušies no Anglijas vigu historiogrāfijas tradīcijām, kura viņaprāt, pārņemta ar tieksmi uz moralizēšanu un aplūko vēsturei kā tumsas dēlu un gaismas dēlu cīņu, pie tam virsroku gūstot tumsas dēliem.
Tik tiešām ASV XIX gs. pēdējā ceturksnī kļūst par pasaules lielvalsti. Aug ražošanas efektivitāte, iedzīvotāju skaits, rodas moderna flote. 1898.-1899. gadā ASV pēkšņi iegūst Havaju salas, kontroli pār Puertoriko, Ziemeļsamoa, Filipīnām, kļūst par dominējošo lielvalsti Karību jūrā un Klusā okeāna reģionā. Daudz amerikāni izturas ar dalītām jūtām pret ASV jauno varu . Daži baudās, ka aizjūras impērija un spēcīga militārā kasta (establishment)nebūs savienojama ar demokrātiju iekšzemē. Citi badās, ka zem Amerikas karoga pie varas nāks apspiedēji. Vēl citi tomēr atbalsta Amerikas varas izplatību, jo tā nodrošinās jaunus tirgus un Amerikas ideālu izplatību.
Šādam dalījumam sabiedriskajā. domā atbilst dalījums vēsturnieku vidū. Vēsturnieka viedoklis šādās diskusijās parasti atkarīgs no viņa priekšstatiem pār mūsdienu Ameriku. Piemēram argumentēt, ka ASV vienmēr bijusi demokrātijas un brīvības čempions nozīmē ieņemt noteiktu pozīciju attiecībās ar mūsdienu nedemokrātisko pasauli.
Pirmie jāmin Čārlzs un Marija Bērdi (Beard) –progresistu historiogrāfijas pārstāvji 1927. gadā izdod grāmatu “ The Rise of American Civilization” Viņi, būdami progresisma laikmeta bērni, ir ievērojamākie progresisma historiogrāfijas pārstāvji.
Pieturas pie ekonomiskiem faktoriem kā noteicošiem. Tātad vēsture ekonomiski determinēta. Viņi uzskata, ka 1898. g. prezidents Makkinlijs pieteicis karu Spānijai ekonomisku interešu vadīts. Spānijas valdība jau bija praktiski piekāpusies Makinlijam. ((Tā arī bija –uz 1897. gada beigām Spānija piekrita piešķirt autonomiju Kubai un likās, ka no kara varēs izvairīties). Makkinlijam rūpēja ASV kapitālieguldījumi Spānijā, tāpēc viņš atteicās no sava priekšteča Grovera Klīvlenda neitralitātes politikas. tātad tīri ekonomiskas intereses. Tālākie ASV ieguvumi kalpo par papildu pierādījumu tēzei, ka Makinlija politika atbilda ASV economic community interesēm.
Tomēr Bērdiem sekotāju nav pārāk daudz. S. F. Bemis. darbā” Diplomatic History of the United States”(1. izd 1936, bet vairāki citi pēc tam) uzskata, ka ārvalstu ieguvumi ir “ liela aberācija” un līdz ar nosoda šo politiku. Apgalvo, ka ASV pirms tam nav bijis idejas anektēt Filipīnas. Tieši militāra uzvara izprovocēja šovinisma jeb džingoisma vilni, kam Makinlijs nespēja pretoties un uzdeva ASV diplomātiem Spānijai atņemt Filipīnas.Tā kā šī bija neplānota akcija to nevar dēvēt par pāreju uz imperiālismu. …

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties