Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
21,48
Ietaupījums:
3,01 (14%)
Cena ar atlaidi*:
18,47
Pirkt
Identifikators:429922
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.04.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 42 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2005.g. - 2008.g.
Darba fragmentsAizvērt

NOBEIGUMS
Latviešu diskursu augsta kontekstualitāte, ko pierāda šis pētījums, liecina par indivīdu izvairīšanos no tiešas publiskas diskusijas par savstarpējo attiecību problēmām un attieksmēm pret iebraucējiem. Aizspriedumi turpina pastāvēt individuālo priekšstatu līmenī un, iespējams, tiek atražoti interpersonālajā komunikācijā savas grupas iekšienē.
Stereotipu izcelsmes skaidrošanā, kas parādās portālu rakstu komentāros, ir sastopamas visas teorijā apskatītās pieejas - sociālā pieeja, respektīvi, vajadzība pēc statusa un piederības; emocionālā pieeja - tās ir frustrācijas, kas saistītas ar konkurenci starp dažādām grupām. Stereotips realizējas kā konkurences starp grupām par deficītiem resursiem rezultāts. Jo resurss ar lielāku deficītu, jo stereotips spēcīgāks. Resursi var būt visdažādākie, tas var būt un visbiežāk tas ir sociālais statuss. Tas liecina par latviešu identitātes krīzi; kognitīvā pieeja - tas nozīmē – klasifikācija, kategorizācija; personības pieeja – portālu rakstu lasītājam kā personībai, kas raksturojas ar zināmu tendenci uz cietsirdību, ar grūtībām veido komunikācijas ar citiem, kā arī tendēti maksimāli vienkāršot situācijas un domā kategorijās “balts” un “melns”.
Stereotipi parasti tiek lietoti konkrētās zināmās situācijās: laika deficīts, informācijas deficīts, kad nepieciešams apliecināt savu uzticību kādai grupai, kad nepieciešams izskaidrot savas negatīvās nostādnes, pārlieka aizņemtība, nogurums, emocionāls uzbudinājums, ļoti jaunā vecumā, kad cilvēks vēl nav iemācījies dauz ko atšķirt, savas grupas labā.
Stereotipizācijas efekts izpaužas grupas īpašību pārnešanā uz personību un otrādi – personisko īpašību pārnešanā uz grupu. Stereotopizācija var noritēt, balstoties uz dažādiem raksturlielumiem: individuāliem, personiskiem, lomu, etniskiem utt.
Stereotipu un aizspriedumu atražošanu ietekmē gan sociālā identitāte, gan nacionālā identitāte un ideoloģija, grupu identitāte un grupu konflikti, etniskie konflikti un diskriminācija, stereotipi un aizspriedumi, gan ideoloģija, kas veicinājuši negatīvu notikumu attīstību sabiedrībā. Šajā apstāklī liela nozīme tieši postmodernisma laikmetam, kas ieviesis ievērojamas sociālās pārmaiņas sabiedrībā. Daudzo aspektu ietekme tikai pierāda, ka stereotipi tiek atražoti dominējošā diskursa rezultātā un nepieciešams turpināt veikt pētījumus, lai skaidrotu sabiedrības attieksmes un uzvedību attiecībā pret iebraucējiem Latvijā un rasisma izplatību globalizētajā pasaulē.
Diskusijas tīklu portālos pierāda, ka ir norises, kas var nejauši izcelt dienas gaismā slēptu vai neapjaustu neiecietību, kas sastopama gan varas pārstāvju publiskajos izteikumos, interneta portālu diskusijās un citādās sabiedrības reakcijās (gājieni, protesti). Jāsaka, ka minētās tendences ir gan vēsturiski, gan socio-kulturāli izskaidrojamas, jo postmodernisma ietekmē attīstījusies sociālo aspektu nozīme ir noteicošs faktors dominējošo diskursu esamībā attiecībā uz etnisko konfliktu un rasisma izplatības jautājumu. Dominējošo diskursu un stereotipu nemitīgu atražošanu diskursa rezultātā ietekmē gan sociālā identitāte, gan nacionālā identitāte un ideoloģija, grupu identitāte un grupu konflikti, etniskie konflikti un diskriminācija, stereotipi un aizspriedumi, gan ideoloģija, kas veicinājuši negatīvu notikumu attīstību sabiedrībā. Šajā apstāklī liela nozīme tieši postmodernisma laikmetam, kas ieviesis ievērojamas sociālās pārmaiņas sabiedrībā.
Komentāros izskanējušie viedokļi liecina par grupas attieksmes veidošanos par latvisku Latviju latviešiem, kuras teritorijā dzīvo tikai latvieši bez globalizācijas un brīvas pārvietošanās iespēju ietekmes. Jebkura sociālā grupa cenšas veidot pozitīvu un cienījamu sociālo identitāti, un viena no stratēģijām ir salīdzināt sevi ar vājāku un pēc definīcijas sliktāku grupu. Diskusijās par iebraucējiem ir iespējams paust arī savas vērtības un demonstrēt savu vērtību pārākumu, kas veicina identitātes apziņu.
Sociālās grupas cenšas veidot pozitīvu sociālo “mēs” identitāti, un negatīva attieksme pret svešiniekiem Delfi.lv, Apollo.lv, Tvnet.lv un citu portālu rakstu komentāru gadījumā saskatāma kā iespējamo simbolisko resursu pozitīvās sevis identitātes veidošanā, jo ir jāsameklē kādi noteikti simboliskie resursi, un daudz vieglāk ir izcelt sevi, nicinot citu, sliktāko. Identitātes stratēģija ir šāda - sameklēt vājāku grupu, jo uz vājākas grupas fona mēs pēc definīcijas izskatāmies daudz labāki. Turklāt, pieminot Amerikas un Āfrikas iedzīvotājus, tie tiek asociēti ar tumšādainajiem Amerikas vai Āfrikas iedzīvotājiem, lai arī etniskais sastāvs abos kontinentos ir ļoti dažāds.
Vērā jāņem Latvijā pastāvošās attiecības ar krievvalodīgajiem, jo diskusijās izskan viedokļi, ka tieši krievvalodīgie iedzīvotāji ir tie, kam piemīt rasistiska attieksme pret iebraucējiem, nekā pašiem latviešiem. Komentāros iekļautie viedokļi par krievvalodīgo lomu rasisma jautājuma kontekstā norāda uz neatrisināto konfliktu starp latviešiem un krievvalodīgajiem Latvijā.
Daļa portālu lasītāju ir gadījuma rakstura un piedalījušies diskusijās, jo mediju ziņas par rasismu un neiecietību Latvijā radījušas sašutumu, skārusi latviešu identitātes apziņu un aizvainojuši tos.
Daļa lasītāju labi orientējas mediju atspoguļotajās ziņās par cilvēktiesībām Latvijā. Dažkārt pētījuma laikā konstatēti vieni un tie paši pseidonīmi vairāku portālu diskusijās. Daļa regulāri seko šādām ziņām, tāpēc komentāros objektīvi un kritiski spējuši izanalizēt ziņas par rasismu Latvijā. Komentāri liecina par sabiedrībā attīstījušos spēju kritiski vērtēt mediju ziņas, neuzskatot tās par vispatiesākajām un precīzākajām situācijas atainotājām.
Latvieši baidās un nemitīgi izjūt draudus par savu identitāti un valsts suverenitāti. Latvieši baidās zaudēt savus resursus. Komentāru saturs pierāda, ka ir pozitīvās mēs - latviešu un kolektīvās identitātes veidošanās stratēģija. Bailes no citādā norāda vēsturiskā aspekta nozīmi, kad atgūtās neatkarības laiks ir niecīgs un ienākošās globalizācijas tendences latviešos rada bailes no identitātes zaudēšanas, kas nav nostiprinājusies.
Izanalizējot iegūtos datus, apstiprinājās, ka stereotipi pret iebraucējiem Latvijā visbiežāk sastopami šādās virtuālās vides diskusijās un apgalvojums tiek pierādīts – tīkla sabiedrības stereotipi un aizspriedumi tiek nemitīgi atražoti, turklāt šī reproducēšana notiek dominējošā diskursa rezultātā.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −43,28 €
Materiālu komplekts Nr. 1241244
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Tīkla sabiedrībā dominējošie stereotipi un aizspriedumi pret iebraucējiem Latvijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/429922

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties