Secinājumi
1. Apstiprinās zinātniskās pētniecības darba pētāmais jautājums par to, vai X lauku skolas skolēniem ir paaugstināts stresa līmenis.
1. Pētījumā apstiprinās, ka abās pētāmajās skolās galvenie stresa izraisītāji ir bailes no apkārtējo vērtējuma, pašrealizācijas bailes un vispārējā skolas trauksme, bet X pilsētas skolā uzrādās arī paaugstināts stresa izraisītājs attiecībās ar skolotājiem.
2. Pētījumā apstiprinās, ka pētāmajās skolās vismazāk stresu izraisa zema fizioloģiskā pretestība, bailes no zināšanu pārbaudes un mērķa sasniegšanas vajadzības frustrācija.
3. Visaugstākais stresa līmenis pēc visiem rādītājiem ir X lauku skolas 11. klases skolēniem, viszemākais ir X pilsētas skolas 12. klases skolēniem.
4. Visaugstākais stresa līmenis X lauku skolā ir 11. klasei, viszemākais ir 10. klasei. Visaugstākais stresa līmenis X pilsētas skolā ir 11. klasei, viszemākais ir 12. klasei.
Priekšlikumi
1. Vairāk kustību
Stress sagatavo ķermeni darbībai, kas ir labākās zāles pret stresu un tāpat kā jebkurš cits medikaments arī kustības iedarbojas optimāli tikai tad, ja tās izmanto regulāri. Svarīgi ir atrast kustību veidus , kas sagādā patiesu prieku
2. Pareiza elpošana
Stresa novēršanā labi palīdz vienmērīga un dziļa elpošana, kas jāuzsāk, tiklīdz sajūtat tā tuvošanos. Šī metode ir ļoti efektīva. Parasti cilvēki elpo sekli , lai tikai nenosmaktu. Vislabākā elpošanas tehnika ir dziļa ieelpa caur degunu un izelpa caur muti, pārvarot cieši sakniebtu lūpu pretestību. Ar katru reizi paildziniet izelpas fāzi – vismaz līdz 10 sekundēm, vislabāk būtu to pagarināt līdz 30 sekundēm.
…