Secinājumi
1. Dažādu pedagogu un psihologu atziņās par saskarsmi tiek uzsvērta galvenā tās īpatnība – tā dod cilvēkiem iespēju paust savas jūtas, apmainīties ar informāciju, paust savu attieksmi, jo vērojot un atdarinot citus, bērns mācās, un šīs mijiedarbības rezultātā viņš veidojas par personību.
2. Katrai bērna audzināšanas stadijai ir savi attīstības likumi, krīzes un jaunveidojumi. Tos nepārzinot, pedagogs var brezmēt bērna attīstību.
3. 5 – 7 gadu vecumposms ir rotaļu stadija. Rotaļā bērns izsaka savas domas, jūtas, atdarina pieaugušos, mācās izteikt savas domas, bērns iepazīst apkārtējo pasauli, un – apgūst saskarsmes prasmes gan ar vienaudžiem, gan pieaugušajiem.
4. Autore ir izcēlusi sižeta lomu rotaļas kā saskarsmes prasmju sekmētājas, jo tā ir bērna brīva, nepiespiesta darbība, kurā bērns uzņemas konkrētu lomu (mamma, tētis, ārsts, frizieris u.c.)
5. Lomu spēlēs bērns iemācās izjust līdzjūtību, ievērot noteikumus, tā var palīdzēt bērnam samazināt bailes, izdzīvot “iekšējos konfliktus”, bērni lomu spēlē mācās izpaust sevi. Taču, pats galvenais – bērni mācās iekļauties grupā, vienoties savā starpā par lomu sadalījumu, izrādīt savas iniciatora spējas un uzklausīt citus. Bērns sekmē savas saskarsmes prasmes.
6. Lai pedagogs spētu sekmēt bērnos šīs saskarsmes prasmes, ir svarīgi vērot un analizēt bērnu savstarpējās attiecības rotaļā, svarīgi veidot emocionālu klimatu grupā, ievērot “līderus” un tos, kuri nekad necenšas uzņemties vadošā lomu, un izvēlēties pareizās metodes, lai lomas tiktu sadalītas godīgi.
…