Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
6,99
Ietaupījums:
1,26 (18%)
Cena ar atlaidi*:
5,73
Pirkt
Identifikators:168422
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.05.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 28 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Estētiskā audzināšana – šis termins mūsdienās tiek lietots arvien biežāk. Tēma – estētiskā audzināšana ir saistīta ar veselu rindu nozīmīgu jautājumu, kas skar bērnu audzināšanu un galvenais – veidošanu par harmoniski attīstītām personībām, pilnvērtīgiem, aktīviem dzīves patiesību un likumsakarību izzinātājiem.
Estētisko audzināšanu uzskata par aktīvu un mērķtiecīgu estētiskās uzvedības veidošanas procesu, kas sākas ar pirmajiem bērna dzīves gadiem. Pirmsskolas vecums – tas ir laiks, kad sāk veidoties personība. Jau 7 gados manāma bērna personības ievirze, skaidri saskatāms estētiskās attīstības līmenis. Šis process ir daudzpusīgs un ļoti sarežģīts. Tas ir vecāku, pedagogu un pašu audzināmo darbības sintēze. Audzināšanas un mācību darba formas tiek konkretizētas, ievērojot bērnu iespējas. Bērnu estētiskā audzināšana tiek plānveidīgi realizēta ikdienas dzīvē, pieaugušo organizētā, bērna spēkiem atbilstošā procesā, rotaļās, nodarbībās. Tādējādi tiek veidoti pozitīvi ieradumi, savstarpējās attiecības, estētiskās jūtas: darbā – cieņa pret pieaugušajiem, darbu, rodas organizētības, atbildības, pienākuma apziņa; mācību nodarbībās – priekšstati par sabiedriskās dzīves norisēm.
Estētiskā audzināšana labvēlīgi ietekmē vispusīgu attīstību, audzina gaumi, attīsta fantāziju, bagātina emocionālo dzīvi un bērna personību vispār.
Ar ko tad sākas cilvēka dzīvesziņa? Cilvēces sākotne izriet no tautas gudrības un tradīcijām. Sevišķi, latviešu tauta, kurai ir tik bagāts, krāšņs un daudzveidīgs folkloras materiāls, kura var lepoties ar savu senču tikumiem un parašām, arī šodien var smelties no šiem senajiem, bet vienlīdz mūsdienīgajiem un aktuālajiem avotiem.
“Izlobot mūsu tautasdziesmu īsto veselīgo kodolu, mums atklājas tajās cilvēka gara labākie ideālie centieni, cilvēka sirds un dvēseles daiļākās, tikumīgākās, dziļākās jūtas, kas nekad nenoveco, lai arī viss cits ārišķīgs sava laika piederums pārgrozās.” K. Barons [7; 2]
Latviešu tautasdziesmu tēvs Krišjānis Barons uzsvēris dainu milzīgo audzinošo un izglītojošo lomu jau senatnē, teikdams: ”Skolu senāk nebija, viņu vietu savā dzīvē it teicami izpildīja tautasdziesmas. Tas bija ievērojams un plaši izlietojams līdzeklis bērnu audzināšanā, mācībā un izglītošanā. Dziesmas pasniedz bērnam pirmās mācības rātnībā un tikumos, un šādā bērniem pimērotā un viegli atminamā dziesmiņu un līdzību veidā mācības palika bērnam piemīlīgas un jo dziļi iespiedās bērna sirdī.” [7;4]
Kāds rakstnieks ir teicis, ka estētisko jūtu zaudēšana ir līdzīga laimes zaudēšanai. Tātad estētiskā audzināšana ir tas problemātiskais jautājums, kam šodien jārod kāds risinājums. Viena no atslēgām varētu būt tieši folkloras – tautas gudrības iekļaušana estētiskās audzināšanas teorijā.
Darba tēma “Latviešu folklora pirmsskolas vecuma bērnu estētiskajā audzināšanā.” Izvēli noteica tās aktualitāte pedagoģiskajā darbā un audzināšanā.

Pētījuma mērķis:
Pētīt folkloras izmantošanas iespējas pirmsskolas vecuma bērnu estētiskās audzināšanas procesā.

Pētījuma priekšmets:
Pirmsskolas vecuma bērnu estētiskās audzināšanas process.

Pētījuma objekts:
Folkloras izmantošana estētiskās audzināšanas procesā.

Hipotēze:
Pirmsskolas vecuma bērnu estētiskās audzināšanas process norit sekmīgāk, ja tajā tiek izmantota folklora.

Uzdevumi:
1.Analizēt pedagoģiski psiholoģisko literatūru par estētisko audzināšanu.
2.Pētīt estētisko audzināšanas procesu pirmsskolas izglītības iestādē.
3.Izstrādāt nodarbību kopumu, kurā parādās visi estētiskās audzināšanas uzdevumi caur visiem folkloras žanriem.
Bērnu psiholoģijas ciešā saistība ar pedagoģiju izpaužas šo zinātņu savstarpējā sakarā. K. Ušinskis, prasīdams no audzinātāja dziļu, patstāvīgu pētīšanu, norādīja:”Ja pedagoģija grib cilvēku vispusīgi audzināt, tad tai vispirms viņš arī vispusīgi jāpazīst.”[17; 25] Pedagogam nepieciešamas psiholoģijas zināšanas, bet psihologs, pētot bērna psihiskās attīstības likumus, nevar atrisināt izvirzītos uzdevumus bez pedagoģijas. Topošā cilvēka apziņas un personības attīstība nenotiek spontāni. Cēloņi jāmeklē bērna dzīves saturā un organizācijā. Tādēļ bērnu psiholoģija nevar iztikt bez pedagoģijas.
Bērna psihiskās attīstības likumu zināšanas nepieciešamas audzinātājam nevis tāpēc, lai mēģinātu šo procesu pārgrozīt. Audzinātāja uzdevums ir, izmantojot attīstības likumus, organizēt katra bērna dzīvi, ievērojot viņa vienreizējo individualitāti, un nodrošināt tādu saskarsmi ar viņu katrā viņa dzīves brīdī, kas dotu maksimālo efektu.
Šajā periodā raksturīga liela kustību aktivitāte, augšana, koodinācijas spēju pilnveidošanās. Bērni spēj veikt sarežģītas kustības: lēkāt uz vienas kājas, lēkt lieliem lēcieniem uz priekšu, balansēt uz vienas kājas, izdarīt dažādus palēcienus un rāpties pa stieņiem. Tāpēc pirmsskolas vecuma bērnus iesaista dažādās sporta nodarbībās, tomēr komandu spēles, sacensības šī vecuma bērniem nav piemērotas. Iesaka bērniem dot iespēju skriet, rāpties un lēkt, taču vienlaikus ierobežojot un kontrolējot bērnu neaprēķināmās kustības, jo bieži ir traumas. Bērnu dabisko aktivitāti iesaka kontrolēt, organizējot dažādas kustību rotaļas. Bērniem šājā vecumā arī ir novērojama t.s. “plosīšanās”:ja bērnu grupa iekarst, grūti ir šo plosīšanos pārtraukt. Audzinātājiem iesaka pieradināt bērnus pie īpašām signālu sistēmām, uz kurām bērni reaģētu un kuras būtu zīme, ka jāpārtrauc. Tas palīdzētu attīstīt paškontroli, kas ir viens no galvenajiem šī perioda audzināšanas uzdevumiem. Jāmāca saskaņot divus principus – “Es gribu!” un “Man vajag!”
Bērnu muskuļi šajā periodā ir labāk attīstīti nekā bērnu spēja tos konrolēt. Sīkā punktu muskulatūra vēl tikai attīstās, tāpēc 4-5 gadu vecumā bērniem var būt grūtības griezt ar šķērēm, līmēt papīra aplikācijas, precīzi nokrāsot malu, nepārkrāsojot pāri, uzvērt krelles, satvert zīmuli ar īkšķa un divu pirkstu palīdzību. Šīs darbības ir jāattīsta.
Vēl šajā vecumā pilnveidojas bērnu prasmes un iemaņas koncentrēt skatienu uz sīkām lietām un vienlaikus uz vairākām, jo acu un roku koordinācija pilveidojas, acu attīstīšanās vēl nav beigusies. Atšķiras šo procsu līmenis 4-5 gadu vecumā un 6-7 gadu vecumā. Zēniem šajā periodā ir labāk attīstīti lielie muskuļi un viņi ir izturīgāki, savukārt meitenēm ir labāk attīstīta sīkā pirkstu muskulatūra un viņas ir mierīgākas un precīzākas. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,05 €
Materiālu komplekts Nr. 1111505
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latviešu folklora pirmsskolas vecuma bērnu estētiskajā audzināšanā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/168422

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties