Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
5,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:573038
 
Vērtējums:
Publicēts: 12.12.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads   
I.  Teorētiskā daļa   
1.  Psiholoģiski pedagoģiskās literatūras apraksts par rotaļu nozīmi pirmsskolas vecuma bērnu attīstībā   
1.1.  Pirmsskolas vecuma bērnu attīstības raksturojums   
1.2.  Rotaļas attīstība un tās nozīme pirmskolā   
Darba fragmentsAizvērt

Apkopojot psiholoģiski pedagoģisko literatūru par rotaļu nozīmi pirmsskolas vecumu bērnu attīstībā, ieguvu dažādu autoru uzskatus par to.
Pastāv daudz un dažādas teorijas par rotaļu, kura katra par sevi būtībā ir nozīmīga ne tikai bērna ikdienā, bet arī pieauguša cilvēka dzīvē. Rotaļa manā izpratnē ir tā, kas nomierina, rada emocionālos pārdzīvojumus un attīsta bērnu gan fiziski, gan garīgi.
Latviešu literārās valodas vārdnīcā rakstīts, ka rotaļa ir darbības kopums, ko veic ,lai sagādātu prieku, izklaidēšanos un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku atdarināšanu.
Rotaļa – tā ir visas mūsu kultūras saturs un vērtības, bet tās kultūrfilosofiskās saiknes ir pētījumu objekts jau Sokrāta, Platona laikā. Platons ar savu estētisko pasaules redzējumu rotaļu uztver kā kaut ko skaistu un vērtīgu pašu par sevi. Tādēļ viņš iesaka cilvēkam ievērojot savas dabas īpatnības, rotaļāties visu dzīvi. Dvēsele nevar panest absolūti nopietno, tādēļ vajadzīga rotaļa.
F. Šillers uzsver, ka tikai rotaļās var rast izeju cilvēka kopumā. Ar skaistumu var un vajag rotaļāties. Rotaļājas tikai tad , kad viņš ir vārda pilnā nozīmē: ir cilvēks, un ir pilnvērtīgs cilvēks, kad rotaļājas. Pētīdams rotaļas vietu kultūrā, viņš nonāk pie atziņas, ka rotaļa ir īpaša kultūras forma.
Rotaļas audzina bērnā jūtas, rada prieku, emocionālus pārdzīvojumus, ko izraisa attieksmei pret rotaļu priekšmetiem, rotaļu biedriem.
Rotaļas rada prieku un rotaļa bez prieka vairs nav rotaļa. Rotaļā izkopjas un attīstās mīlestība, draudzība.
A. Milts atzīst, ka nepietiekamība satrauc, uzbur emocijas, tālāk rada jūtas, fantāziju. Tas ir radīts pamats mūžīgai rotaļai. Rotaļa jauc, maisa dažādas izjūtas, raksturus. Tā savij bailes ar cerību, ar stiprumu, zaudējumu ar laimestu. Rotaļas spēj pacelt mūs „spožā bezrūpībā”.
Rotaļās pilnveidojās bērnu izziņas darbības mehānisms: uztvere, atmiņa, iztēle. Rotaļa arī radošās darbības skola, kurā attīstās fantāzija, valoda.
Ļ. Vigotskis uzskata, ka rotaļā iespējama bērnu augstākie sasniegumi, kuri jau rīt būs viņu reālais vidējais līmenis, viņa morāle.[ Černova]
K. Deķēns uzskata, ka rotaļa attīsta bērna prātu , fantāziju un gribu. Rotaļa ir brīva darbība, kura pati ir mērķis, kad rotaļa ir pabeigta, arī mērķis ir sasniegts. [ b. kā vērtība]

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1169702
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties