Mana personīgā profilaktiskās audzināšanas koncepcija

Secinājumi
Audzināšana ir mūžīga: tā radās līdz ar cilvēka rašanos un pastāvēs, kamēr vien pastāvēs cilvēce. Audzināšana ir daudzpusīga mācību un ārpusklases, skolas, ģimenes un sabiedrības darbība, kas virzīta uz attieksmes veidošanu pret sevi un citiem cilvēkiem, sabiedrību un valsti, pret darbu, pret dabu, ka viss kopumā veido audzināšanas saturu un formas. Mācības un audzināšana nav šķiramas, bet nav arī viens un tas pats process.
Audzināšanas procesa pamatā ir attīstības procesa atzīšana: mērķtiecīgi projektētas struktūrizmaiņas cilvēkā. Šis pamatojums prasa audzināšanas praksē balstīties uz bērna, skolēna, jaunieša, pieauguša cilvēka pašattīstību vienībā ar brīvu, radošu, mērķtiecīgi organizētu sabiedrību. Audzināšana ir cilvēku garīgās mijiedarbības process, kultūras cilvēka veidošanas.
Skolotājās iespējas un arī pienākums ir palīdzēt audzēkņiem sagatavoties sarežģītajai dzīvei mūžīgi mainīgajā sabiedrībā.
Neaizstājams skolotāja palīgs dzīvesprasmju attīstīšanā ir interaktīvās mācību metodes.Mācīšanās darot un sadarbojaties vienlaicīgi var būt nopietns darbs un aizraujošs notikums.
Tikai pieaugušie var katram augošam bērnam palīdzēt kļūt par čaklu un darbīgu cilvēku. Tam vajadzīgs mērķtiecīgs audzināšanas darbs. „Cilvēks par cilvēku kļūst tikai caur audzināšanu” (I. Kants)

…