Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,49
Ietaupījums:
0,66 (12%)
Cena ar atlaidi*:
4,83
Pirkt
Identifikators:146446
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.10.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 21 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Spēle filozofiskajā, pedagoģiskajā un psiholoģiskajā skatījumā    3
2.  Īss ieskats didaktisko spēļu attīstības vēsturē    8
3.  Didaktiskās spēles izmantošana pedagoģiskajā procesā    17
  Secinājumi    29
  Izmantotās literatūras saraksts    30
Darba fragmentsAizvērt

1. Spēle filozofiskajā, pedagoģiskajā un psiholoģiskajā skatījumā

Līdzās jēdzienam “spēle” latviešu valodā pedagoģiskajos un psiholoģiskajos izdevumos, tāpat kā sarunu valodā tiek lietots vārds “rotaļa,” didaktiskā rotaļa, attīstošā rotaļa, ko definē līdzīgi. Nereti šos jēdzienus lieto kā sinonīmus. Taču zināma atšķirība starp spēli un rotaļu pastāv, proti, - mērķis. Ja spēles dalībnieki izvirza darbībai mērķi, tad rotaļai mērķis netiek izvirzīts. Rotaļas laikā ir svarīgs pats process, bet spēles laikā gan process, gan mērķis. Otra atšķirība starp spēli un rotaļu ir tās laikā notiekošās darbības raksturs. Spēles laikā tiek veikta aktīva produktīva darbība, bet rotaļas laikā - reproduktīva darbība.
Ir autori, kas apvieno tās vienā nosaukumā – rotaļspēle (Dzintare, Boša, Jonīte). Tas parāda cik neskaidra ir robežā starp rotaļu un spēli latviešu valodā.
Psiholoģijas vārdnīcā varam lasīt par spēli šādas rindas: spēle ir rotaļa ar noteikumiem, kur ir savs sižets un īpatsvars tiek likts uz sociālo mijiedarbību. [9.,138.]
Spēle ir viens no vissenākajiem kultūras fenomeniem. Tās kultūrfilozofiskās saknes ir filozofijas, psiholoģijas un pedagoģijas pētījumu objekts. Tās būtības interpretācija visās zinātņu nozarēs ir radniecīga; spēles principi – brīvība, atbildība, un kopdarbība pamodina un attīsta cilvēkā tā radošo garu, domāšanu. Spēle ir saskarsmes forma, kurā notiek visu spēlētāju integrācija vienā veselumā. Spēlē valda īpaša emocionālā atvērtība, ko raksturo pārdzīvojums, iejušanās un dialogs pašam ar sevi un citiem dalībniekiem.
Jēdziens spēle vēl līdz šim nav zinātniski pamatots, lai gan cilvēka dzīvē tā ieņem stabilu vietu. Noteikt, aprakstīt un izpētīt parādību loku, ko aptver šis jēdziens, centušies dažādu zinātnes nozaru pārstāvji jau kopš vairākiem gadsimtiem. Šīs parādības loks ir tik plašs, ka daļa pētnieku, piemēram, Ž.Kolloris, izteikuši domu, ka tā precīza noteikšana un norobežošana nav iespējama. [6.,3.]


Spēles kā īpaša fenomena pētīšanā saskatāmi vairāki virzieni:
1. Kultūroloģiskais vai filozofiskais virziens (N. Gartmans, K.Jaspers u.c.), kurā vienā vai otrā kontekstā pieminēta rotaļa kā cilvēka darbība. Atsevišķi minams J.Haizinga, kas spēles elementus saskata jebkurā darbībā –arī karā, sportā, politikā.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Didaktiskās spēles izmantošana pedagoģiskajā procesā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/146446

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties