Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
0,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:369359
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.02.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Vīna raudzēšana ir sākusies jau akmens laikmetā Mazāzijā - Melnās jūras un Vidusjūras krastos. Vīns ir gan noliegts, gan dievināts. Ir ticības, kas aizliedz baudīt alkoholu, un ir kultūras, kurās vīns ir slavināts dzejā un dziesmās. Grieķi pirmie izdomāja paņēmienu, kā vīnu saglabāt: viņi salēja to krūkās, kuras cieši tika aizvākotas ar sveķiem. Benzolskābe, kas izdalījās no sveķiem, palīdzēja dzērienam saglabāties. Kad 17. gs. vīnu sāka uzglabāt aizkorķētās stikla pudelēs, tirdzniecībai bija ziedu laiki.

Vīnu pagatavošana
Sarkanvīns tiek pagatavots, saspaidot tumšās vīnogas un ieberot tās raudzējamā traukā. Vīnogu mizas dod vīnam raksturīgo krāsu un kopā ar sēklām arī tanīnu. Tāpēc sarkanvīns ir citāds nekā baltvīns. Ja vīns nogatavināts koka mucās, atšķirība ir vēl lielāka.
Baltvīnu gatavo galvenokārt no baltajām vīnogām, bet izmantojamas arī tumšās. Vīnogas sašķaida, no tām atdala sulu, kuru ielej raudzējamā traukā. Baltvīnam ir raksturīgs svaigu auļu aromāts. Baltvīns uzglabājas sliktāk nekā sarkanvīns.
Sārtvīns ir sarkanvīna un baltvīna starpforma. To gatavojot, tiek saspaidītas tumšās ogas un ar visām mizām sabērtas raudzējamā traukā. Mizas traukā atrodas tikai īsu brīdi, kamēr sula nokrāsojusies gaiši sārta. Mizas tiek izņemtas, un vīns turpina rūgšanu.
Dzirkstošie vīni satur ogļskābo gāzi un ir sagatavoti ar divreizējās raudzēšanas paņēmienu. Tie var būt gan baltie, gan sarkanie, gan sārtvīni. To dzirkstošo vīnu, kas pagatavots no vīnogām, kuras aug Francijā, Šampaņas provincē, sauc par šampanieti.
Par stiprajiem vīniem sauc vīnus, kuriem ar dažādiem paņēmieniem ir pievienots alkohols un garšvielas. Pie tiem pieder arī vermuti, portvīni, madeiras, heresi.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties