Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:695627
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.10.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 26 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    5
1.  Latvijas pievienošanās vienotai ES muitas sistēmai    7
1.1.  ES Muitas politikas vispārējs apskats    7
1.2.  Izmaiņas Latvijas muitas darbā pēc iestāšanās ES    9
2.  Rīgas ostas vispārējs raksturojums    19
2.1.  Rīgas ostas veidošanās, ģeogrāfiskā atrašanās vieta un tās dalība starptautiskajās organizācijās    19
2.2.  Ekonomisko rādītāju analīze    21
2.3.  Rīgas ostas un Latvijas muitas sadarbības pamatnostādnes    23
3.  Rīgas ostas MKP darba organizācija un tās uzlabošanas pamatvirzieni    24
3.1.  VID Rīgas muitas reģionālās iestādes Rīgas brīvostas MKP 0210 darba tehnoloģiskā shēmas raksturojums    24
3.2.  Muitas riska analīzes nozīme un virzieni ostās    51
3.2.1.  Riska faktoru noteikšanas nepieciešamība un to analīze muitas darbā    51
3.2.2.  Muitas riska novērtēšanas specifika ostās    53
3.2.3.  Kuģa kravas riska rādītāji    55
3.2.4.  Kravas kontroles dokumenti un to riska analīze    58
3.2.5.  Okeāna konteineru riska analīze    61
4.  Muitas kontroles pasākumi Rīgas ostā    66
4.1.  Muitas kontroles vispārējās prasības ostās    66
4.1.1.  Efektīvas kuģu pārbaudes nozīme    66
4.1.2.  Pārbaudāmā objekta izvēle    67
4.1.3.  Muitas kontroles pasākumu kopums uz kuģa    68
4.1.4.  Veselības un drošības pasākumi veicot muitas kontroli ostās    73
4.1.5.  MKP riska vadības dokuments    73
4.2.  Muitas darbības rezultāti un to efektivitātes analīze Rīgas ostas MKP    78
4.3.  Muitas kontroles prioritārie virzieni un to realizācijas pasākumi    86
4.3.1.  Muitas kontroles stratēģijas pamatnostādnes    86
4.3.2.  Narkotisko vielu kontrabandas apkarošana    87
4.3.2.1.  Narkotisko vielu raksturojums    87
4.3.2.2.  Narkotisko vielu iedalījums    88
4.3.2.3.  Narkotiku kontrabandas riska pasažieru noteikšana    91
4.3.3.  Intelektuālā īpašuma aizsardzība    93
4.3.4.  Apdraudēto savvaļas augu un dzīvnieku aizsardzība    95
  Secinājumi un priekšlikumi    97
  Bibliogrāfiskais saraksts    100
Darba fragmentsAizvērt

IEVADS

Latvijas lēmums iestāties Eiropas Savienībā (ES) būtiski ietekmēja muitas darbu, jo iestāšanās bija iespējama tikai tad, kad muita bija sakārtojusi savu dienestu atbilstoši ES noteiktajiem standartiem.
Šā gada 1.maijā Latvijas robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī lidosta, ostas un pieņemšanas - nodošanas dzelzceļa stacijas kļuva par Eiropas Savienības ārējo robežu. No kādreizējiem 44, kā ES ārējie muitas kontroles punkti saglabājās vairs tikai 23.
Latvijai, kļūstot par ES dalībvalsti, ir jāspēj īstenot daudz jaunu muitas funkciju. Savas kompetences ietvaros muitai ir jānodrošina ES Kopējās lauksaimniecības politikas administrēšana – lauksaimniecības produktu importa un eksporta režīma kontroli un attiecīgo maksājumu iekasēšanu.
Pēc iestāšanās ES vairs nevar runāt tikai par Latvijas tirgu vai Latvijas patērētāju interesēm, jo Latvijas muitai ir jāaizsargā visas ES patērētāju un kopējā tirgus intereses. Visas ES finansiālo interešu, iekšējā tirgus un sabiedrības aizsardzībai nepieciešama atbilstoša muitas kontrole, jo kļūstot par ES ārējo robežu, Latvijas muitai ir jāuzņemas daļa pienākumu, ko līdz šim veikušas dalībvalstis ar ilgu pieredzi ES normatīvo aktu piemērošanā.
Pēc iestāšanās ES galvenais muitas darbību regulējošais normatīvais dokuments ir ES muitas kodekss.
Latvijas muitas mērķis ir nodrošināt to, ka preču, kuģu, sauszemes transportlīdzekļu, vilcienu, lidmašīnu un pasažieru kustība, iebraucot Latvijas Republikas teritorijā vai izbraucot no tās, notiek atbilstoši ES muitas kodeksa prasībām.
Mūsdienu muitas kontrole nav iedomājama bez riska analīzes, selektivitātes un pēcmuitošanas audita, bet pat viss šis līdzekļu kopums nespēj nodrošināt efektīvu kontroli, ja muita darbojas viena pati. Sekmīgs rezultāts iespējams tikai cieši sadarbojoties dažādām valsts institūcijām, kas strādā uz robežas, pilnveidojot savstarpējo sapratni starp muitu un uzņēmējiem, kā arī pastāvot labai starptautiskai sadarbībai ar citu valstu muitu dienestiem.
Latvija sava ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ ir tranzīta satiksmes krustpunkts. Latvija ir ceļā no Rietumeiropas uz NVS valstīm un no Eiropas dienvidiem uz ziemeļiem, kā arī pretējā virzienā. Latvijas jūras robeža ir 494 kilometrus gara – ar trijām lielām jūras ostām: Rīgu, Ventspili un Liepāju un septiņām mazākām. No šīm ostām tirdzniecības ceļi ved uz visām pasaules valstīm. Pēc iestāšanās ES Latvijas austrumu robeža kļuva par ES ārējo robežu, tādēļ valsts ekonomikā nozīmīgu vietu ieņem kravu tranzīts, pasažieru pārvadājumi, tūrisms un to apkalpojošās infrastruktūras.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties