Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:410746
 
Vērtējums:
Publicēts: 27.10.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 36 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Saturs    2
  Anotācija    3
  Ievads    4
1.  BIRŽAS VIETA EKONOMIKĀ    7
1.1.  Pasaules biržu attīstības posmi    7
1.2.  Rīgas Fondu biržas attīstība    10
1.3.  Biržas būtība un aktualitāte    13
2.  RĪGAS FONDU BIRŽAS DARBĪBAS PRINCIPI    18
2.1.  Vērtspapīru tirgus regulējošā likumdošana un uzraudzība    18
2.2.  Tirdzniecības organizēšana    20
2.3.  Saraksti un prasības iekļaušanai tajos    26
2.4.  Rīgas Fondu biržas dalībnieki    31
2.5.  Sākotnējais publiskais piedāvājums    37
2.6.  Biržas starptautiskā integrācija    39
2.7.  Indeksi Rīgas Fondu biržā    41
2.8.  Kotācijas biržā priekšrocības un trūkumi    45
3.  RĪGAS FONDU BIRŽAS DARBĪBAS ANALĪZE    50
3.1.  Pēdējo trīs gadu notikumu analīze    50
3.2.  2006. gada biržas krituma analīze    53
3.3.  Vispārēja finanšu un darbības analīze    56
3.4.  Nākotnes prognozi un tendences RFB    60
  Secinājumi un priekšlikumi    65
  Izmantotās literatūras avotu saraksts    70
  Pielikumi    72
  Pielikums 1 –RFB bilance un peļņas vai zaudējumu aprēķins    72
  Pielikums 2 – RFB oficiālais un otrais saraksts    75
  Pielikums 3 – RFB biedru saraksts    76
Darba fragmentsAizvērt

Latvijas vērtspapīru tirgus, kā bezdarba, inflācijas, iekšzemes kopprodukta pieauguma rādītājs ir viens no tiem faktoriem, kas liecina par Latvijas kopējo ekonomisko un bieži vien arī politisko situāciju. Vērtspapīru tirgus pirmais reaģē uz jebkurām ziņām un izmaiņām, un pēc tā var secināt par izmaiņām ekonomikā. Aktīvs un likvīds vērtspapīru tirgus liecina par stabili augošu valsts ekonomiku, bet nīkuļojošs un stagnācijā iegrimis vērtspapīru tirgus norāda uz to, ka arī valsts ekonomika pārdzīvo krīzi.
Ar katru gadu pasaulē, un arī Latvijā, aizvien vairāk attīstās finanšu instrumentu tirgus. Lai valstī, regulēta finanšu instrumenta tirgus ietvaros, tiktu nodrošināta mūsdienīga infrastruktūra vērtspapīru tirdzniecībai un kapitāla piesaistei, ir nepieciešama organizācija, kas nodrošinātu iespēju tirgoties ar publiskā apgrozībā esošiem vērtspapīriem. Latvijā šīs organizācijas funkcijas pilda viens no Latvijas vērtspapīru tirgus dalībniekiem - Rīgas Fondu birža.
Eksperti norāda, ka ekonomikas attīstība papildus sekmē iedzīvotāju vēlmi brīvos naudas līdzekļus ieguldīt vērtspapīros. To nosaka vairāki faktori. Piemēram, akciju cenas līdz ar ekonomikas uzplaukumu palielinās, mudinot iedzīvotājus ieguldīt, lai gūtu papildu ienākumus. Latvijas komercbanku pārstāvji vairākās publikācijās presē ir norādījuši, ka līdz ar vietējās finanšu sistēmas attīstību patērētājs kļūst arvien izglītotāks.
Diemžēl atšķirībā no attīstītajām valstīm, piemēram, ASV, Lielbritānijas un Vācijas, kur ieguldījumu kultūras veidošanās ir mērāma gadsimtos, Latvijā vērtspapīru tirgus radies relatīvi nesen. Var uzskatīt, ka puslīdz civilizēts tas nule kā pārdzīvojis tikai savas pastāvēšanas desmitgadi. Būtu neloģiski salīdzināt RFB darbību ar Londonas, Ņujorkas vai Frankfurtes biržām. Bet pat salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstu biržām, Rīgas Fondu birža atpaliek. Tā, piemēram, 2005. gada RFB dienas vidējais apgrozījums bija 8 reizes mazāks nekā Viļņas biržā, 25 reizes mazāks nekā Tallinas biržā un 5 343 reizes mazāks nekā Stokholmas biržā. Līdz ar to aktuāls ir jautājums, kāpēc Latvijā vērtspapīru tirgus nav populārs kā kapitāla piesaistes līdzeklis (no emitentu puses) un kā kapitāla ieguldīšanas līdzeklis (no investoru puses)?
Darba autors izvēlējas šo tēmu, jo pats ir aktīvs vērtspapīru tirgus dalībnieks un regulāri veic darījumus ar vērtspapīriem. Par bakalaura darba mērķi autors ir izvirzījis Rīgas Fondu biržas darbības principu, tirdzniecības organizācijas un finanšu rezultātu izpēti, uz kuras pamata būtu iespējams atklāt nepopularitātes iemeslus un izvirzīt priekšlikumus, lai to pārvarēt.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, ir uzstādīti sekojoši darba uzdevumi:
1.raksturot pasaules biržu un RFB attīstības posmus;
2.izpētīt biržas ekonomisko būtību un atklāt tās funkcijas;
3.izanalizēt RFB darbības un tirdzniecības organizēšanas principus;
4.apskatīt RFB starptautiskās integrācijas procesu;
5.novērtēt biržā kotēšanas priekšrocības un trūkumus gan no emitentu, gan no investoru puses;
6.veikt RFB finanšu analīzi, izpētot darbību raksturojošos pamatrādītājus, kā arī bilances un peļņas-zaudējumu aprēķina sastāvu par 2005. gadu;
7.veikt pēdējo 3 gadu notikumu analīzi, kā arī izpētīt 2006. gada krīzi;
8.aplūkot RFB nākotnes tendences un sniegt nākotnes prognozes.
Atbilstoši darba mērķim un uzdevumiem ir veidota arī darba struktūra:
1)Darba pirmajā nodaļā autors apskata pasaules biržas un atsevišķi Rīgas Fondu biržas attīstības etapus. Šajā nodaļā arī ir atklāta biržas ekonomiskā būtība un ir identificētas biržas pamatfunkcijas.
2)Otrajā nodaļā tiek analizēta: Rīgas Fondu biržas darbību regulējošā likumdošana, tirdzniecības struktūra, tirdzniecības organizēšanas principi un sākotnējā publiskā piedāvājuma process. Šajā nodaļā autors arī raksturo Rīgas Fondu biržas integrācijas procesu un raksturo RFB dalībniekus. Pamatojoties uz veikto analīzi, nodaļas beigās autors konstatē vai RFB pilda biržas pamatfunkcijas un identificē biržā kotēšanas priekšrocības un trūkumus, kur savukārt arī slēpjas nepopularitātes iemesli.
3)Trešajā nodaļā autors veic pēdējo trīs gadu notikumu analīzi, kā arī analīzē 2006. gada kritumu, lai secinātu pēdējo gadu ietekmi uz esošo situāciju. Šajā nodaļā tiek veikta arī RFB darbības analīze, kur tiek analizēti bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina posteņu sastāvs, kā arī tiek aprēķināti finanšu pamatrādītāji (likviditāte, rentabilitāte un maksātspēja). Šī darba pēdējā nodaļa noslēdzas ar RFB nākotnes prognožu un tendenču aprakstīšanu.

Darba izstrādes pamatā tika izmantoti elektroniskie (Interneta) resursi, grāmatas krievu un latviešu valodā, kā arī avīžu un citu periodisko izlaidumu raksti. Norādes par izmantotās literatūras un citiem avotiem darbā ir sniegtas kvadrātiekavās, norādot literatūras sarakstam atbilstošo avota kārtas numuru un atbilstoša avota lapaspuses numuru.
Darba izstrādāšanas gaitā tika izmantota monogrāfiskā metode, referatīvā metode, statistisko datu analīze ar matemātisko un grafisko metožu palīdzību un empīriskā analīze.
Šī bakalaura darba pētījuma periods aptver laika posmu no 2002. gada sākuma līdz 2006. gada II ceturksnim. Kopējais bakalaura darba apjoms ir 71 lapas. Darbā ir iekļauti 11 attēli, 4 tabulas un 3 pielikumi.
BIRŽAS VIETA EKONOMIKĀ
1.1.Pasaules biržu attīstības posmi

Grūti pateikt, kad tieši ir radusies birža. Jau kopš seniem laikiem tirgotāji sanāca noteiktā vietā, lai atrastu pircējus, iegūtu lietišķu informāciju. Tajos laikos darījumi tika slēgti uz ielas vai krogos (no šejienes ir nācis nosaukums “ielas” tirgus). Tādas sanāksmes jau notika Senajā Romā 2 gadsimta beigās pirms mūsu ēras.
1653. gadā Marseļas tirgotāji pieprasīja sev vietu, kas viņiem kalpotu par tikšanās telpu, lai atbrīvotos no neērtībām, ko viņi izjuta atrodoties uz ielas, kuru viņi ilgāku laiku izmantoja savu komerciālo lietu kārtošanai.
Pakāpeniski veidojās biržas sesiju veikšanas kārtības noteikumi. Šo sesiju dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka viņiem nav obligāti vest preci sev līdzi. Pietiekoši ir vienoties par preces cenu, visam pārējam jābūt norunātam noslēgtajā līgumā. Biržas sesijas laikā apsprieda ne tikai pirkšanu un pārdošanu, bet arī apdrošināšanas, vekseļu pārpārdošanas jautājumus un citus. Ar laiku viduslaiku birža ieguva mūsdienīgas iezīmes.
Vārda “birža” izcelsmes avots atradās lielākā Flandrijas tirdzniecības punktā - Brugģe. Šeit tirgotāju sanāksmes notika pie viesnīcas “Burse”. Šīs viesnīcas īpašnieks bija Van der Burse.
Ārzemju tirgotāji, atbraucot uz Brugģe, parasti dzīvoja minētajā viesnīcā, iepazinās tur ar citiem tirgotājiem, noslēdza darījumus, uzzināja jaunumus gan par veiksmēm, gan neveiksmēm. “Brusse” apmierināja tirgotājus arī tāpēc, ka blakus viņai atradās lielākās Florences un Ģenujas tirdzniecības pārstāvniecības. Vairāki tirgotāji bija spiesti atnākt tieši uz viesnīcu, lai varētu noslēgt darījumus. Tā izveidojās izteiciens “Iet pie Bursē”, kas nozīmē piedalīties sapulcēs, kas saistītas ar tirdzniecību. Iespējams tieši no šī vārda Bursē ir cēlies mūsdienu jēdziens “birža”.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties