Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
14,20 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:322157
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.12.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 33 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads   
1.  Vēstures priekšmeta koncepcija pamatizglītības posmā   
1.1.  Mācību priekšmeta mērķi un uzdevumi   
1.2.  Mācību metodes   
1.3.  zglītības saturs kā būtisks personības attīstības faktors   
2.  Skolēnu mācīšanās motivācijas teorētisko nostādņu izpēte   
2.1.  Motivācijas jēdziens, tā veidošanās   
2.3.  Interese kā mācību motīvs   
2.4.  Iekšējās un ārējās motivācijas nozīme mācību procesā   
2.5.  Skolēnu piederības izjūtas un mācību motivācijas sakarības   
2.6.  Pusaudžu vecumposma psiholoģisko īpatnību raksturojums   
3.  Skolēnu mācību motivācijas izpēte un iegūto rezultātu analīze   
3.1.  Izstrādāta pētījuma programma un metodes   
3.2.  Pētījumā iegūto datu analīze   
  Secinājumi   
  Anotācijas   
  Izmantotā literatūra   
  Pielikumi   
1.pielikums.  Anketa – skolēnu attieksme pret skolu, klasesbiedriem un skolu   
2. pielikums.  Anketa – skolēnu attieksme pret mācību darbu   
Darba fragmentsAizvērt

Pozitīva mācīšanās motivācijas veidošana – galvenais no stūrakmeņiem, kas jāveido skolēnos. Šī problēmas aktualitāte nosaka nepieciešamību veidot skolēniem zināšanu patstāvīgas apguves paņēmienus, uzlabot mācību procesu, veidot skolēniem aktīvu izziņas darbību, turpināt izkopt pusaudžu vecumā aktīvu dzīves pozīciju. Sabiedrības pieprasījums – katrā skolēnā jāveido nopietna attieksme pret mācībām, tai jābūt formulētai apziņā, kāpēc skolēni vēlas mācīties.
Motivācija rodas kā reakcija uz vajadzībām, kuras ir motivācijas pamatā, tā darbojas kā ierosinošā funkcija, norādot uz indivīda vērtībām – gan personiskām, gan sociālām. Tas kā cilvēks redz pasauli un motivē savu esamību, ir nenoliedzami saistīts ar viņa māku mācīties.
Motivācija izskaidro, kādēļ cilvēki dara tā un ne citādi, nenodarbojoties ar jautājumu, kā viņi to dara. Gan pedagoģija, gan arī psiholoģija tiecas saprast motivācijas atšķirības dažādiem indivīdiem, kā arī pārmaiņas vienam un tam pašam indivīdam.
Arī aktīvi darbojoties vēstures stundā, skolēns veidojas kā sociāla būtne, kas sarunājas ar citiem, mācās no sabiedrības un vecākiem, skolotājiem un citiem skolēniem.
Sociālā vidē skolēns iegūst ietvaru savas pieredzes izskaidrošanai un iemācās, kā veidot personisko jēgu, saskaņā ar vispārējām kultūras prasībām. Arī skolā un mācību stundās skolēns mācās no saviem līdzcilvēkiem, tāpēc skolotāju uzdevums būtu veicināt, veidot labvēlīgu vidi pusaudža intelektuālās, fiziskās un garīgās pasaules veidošanā un izkopšanā. Tātad pozitīvas mācību motivācijas veidošana ir mūsu sabiedrības ideālu, pasaules uzskata vērtību ieaudzināšana skolēnā apvienojumā ar viņa aktīvu rīcību un darbību mācību stundās. Tas nozīmē, veidot vēstures mācību stundā apzinātu un reāli darbojošos motīvu savstarpējo sakarību, vārdu un darbu vienotību.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties