Secinājumi un priekšlikumi
Ar sava darba palīdzību autors vēlējas atspoguļot apdrošināšanas procesu, kā notiek nekustamā īpašuma apdrošināšana, ja apdrošināšanas ņēmējs ir juridiska persona un , ja apdrošināšanas ņēmējs ir fiziska persona.
Autoram darba izstrādes gaitā radās šādi secinājumi:
Ka , lai ar jēdziens apdrošināšana, tādā izpratnē , kā mēs to lietojam tagad nav radies nemaz tik sen, bet vēlme pasargāt savu īpašumu un sevi no iespējamiem zaudējumiem jau pastāvējusi sen, jau Senajā Romā.
Nekustamā īpašuma apdrošināšana gan juridiskām, gan fiziskām personām ir gandrīz vienāda, atšķirības pastāv iesniedzamajos dokumentos un vēl dažās niansēs. Tā kā autors uzskata, ka nevar apdrošināt nekustamo īpašumu un neiegādāties vienlaikus civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, tad savā darbā autors atspoguļoja šo apdrošināšanu. Būtiskākās atšķirības ir civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā, tāpēc autors savā darbā izdalīja atsevišķas nodaļas, kurās tika aprakstītas juridisko un fizisko personu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas procesi.
Autors darba izstrādes gaitā secināja, ka būtiskākai , apdrošinot savu nekustamo īpašumu ir noteikt pareizos riskus, kādiem tas ir pakļauts un apdrošināšanas summa par kādu ir apdrošināts īpašums, lai visu to izvēlētos ir nepieciešams rūpīgi izpētīt katras apdrošināšanas kompānijas piedāvājumus un , ja nav iekļauti kādi riski, kam varētu būt pakļauti tieši jūsu nekustamais īpašums atrunāt to ar apdrošinātāju un iekļaut to apdrošināšanas polisē. Bieži vien šie te noteikumi, kurus izstrādā katra apdrošināšanas kompānija var tikt mainīti atbilstoši apdrošināšanas ņēmēja vēlmēm vai arī tiek pievienota vienošanās, kurā tas viss tiek aprunāts.
Ka , lai ar cik attīstīta apdrošināšana nebūtu mūsdienās salīdzinājumā ar Senās Romas laikiem, tik un tā , tā attīstās un pilnveidojas, jo kā zināms civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā apdrošināmie riski tiek papildināti gandrīz katru gadu un tie nekad nebūs pilnīgi, jo cilvēkiem rodas ar vien jauni un jauni šie riski.
Kā vienu no nepilnībām autors uzskata to, ka katra apdrošināšanas kompānija savos noteikumos ar apdrošināšanu saistītos terminus definē citādāk un nav vienots šis te definīciju lietojums apdrošināšanas kompānijās. Autoraprāt būtu lietderīgi, ja likumā Par apdrošināšanas līgumu vai kādā citā likumā tiktu iekļautas visu definīciju skaidrojums tādā veidā nodrošinot to, lai visas apdrošināšanas kompānijas šo te definējumu lietotu vienādu un klientam nebūtu nepieciešams iepazīties ar šo te definējumu katrā apdrošināšanas kompānijā atsevišķi.
Kā arī lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu bieži vien tiek pieņemts ļoti vēlu, lai ar visi dokumenti, kurus apdrošināšanas kompānija bija pieprasījusi tika iesniegti laicīgi, šī iemesla dēļ šo atlīdzību saņēmējam nākas gaidīt pat vairāk kā pus gadu vai ilgāk lai saņemtu viņam pienākošos atlīdzību. Autoraprāt šāda veida kavēšanās apdrošināšanas atlīdzības izmaksas gadījumos ir ļoti nepamatotas, jo bieži vien cilvēkiem, kam ir iestājies kāds no apdrošināšanas gadījumiem šī te atlīdzība ir nepieciešama pēc iespējas ātrāk, lai atjaunotu savu īpašumu vai arī, ja ir radīti zaudējumi trešajām personām, lai kompensētu radīto zaudējumus. Lielākā kavēšanās šī lēmuma pieņemšanai ir, tad kad apdrošināšanas kompānijas nosaka – pilna zaudējuma apjomu, jo no šo zaudējumu noteikšanas ir atkarīga atlīdzības summa, kāda tiks izmaksāta.
Kā arī bieži vien ir sastopami gadījumi, kad šī te apdrošināšanas atlīdzības summa, kas ir paredzēta izmaksai ir neadekvāta jeb nepamatoti zema salīdzinājumā ar radītajiem zaudējumiem, neskatoties uz to, ka apdrošināšanas polisē šī te summa, par kuru ir apdrošināts nekustamais īpašums ir gana liela. Šī iemesla dēļ bieži vien pēc šī te apdrošināšanas atlīdzības summas noteikšanas apdrošināšanas ņēmējs nonāk konfliktā ar apdrošināšanas kompānijām un šis te apdrošināšanas atlīdzības izmaksas termiņš paildzinās vēl ilgāk, jo tiek pieaicināti eksperti, kas novērtētu šos radītos zaudējumus un aprēķinātu apdrošināšanas atlīdzības summu.
Autoraprāt, ja apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs ir iesniedzis šos dokumentus, kas pierāda radīto zaudējumu apjomu, tad apdrošināšanas kompānija nav tiesīga neņemt vērā šajos dokumentos uzrādītās zaudējuma apjoma summas, jo personas iesniedzot šos dokumentus apzinās , ka var iestāties kriminālatbildība par – apdrošināšanas krāpšanu, kas ir paredzēta Latvijas Republikas Krimināllikuma 178. pantā, kas nosaka, ka par savas mantas tīšu iznīcināšanu, bojāšanu vai slēpšanu nolūkā saņemt apdrošinājuma summu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām. Vai arī par citas personas piespiešanu vai pierunāšanu iznīcināt, bojāt vai noslēpt apdrošinātu mantu vai citādu ietekmēšanu ar tādu pašu mērķi, ja to izdarījis mantas īpašnieks nolūkā saņemt apdrošinājuma summu, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām. Un, ja par iepriekš minētajām darbībām, ja tās izdarītas nolūkā saņemt apdrošinājuma summu lielā apmērā, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām. Kā arī apdrošināšanas kompāniju darbinieki ierodas notikuma vietā un izvērtē un fiksē radīto kaitējumu apdrošinātajam objektam.
Autoraprāt būtu jāparedz likumā likumdošanas norma ar kuras palīdzību tiktu ierobežots šis te apdrošināšanas atlīdzības izmaksas termiņš par labu atlīdzības saņēmējam, jo pretējā gadījumā atlīdzības izmaksa var ieilgt.
…
