Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
14,20
Ietaupījums:
1,99 (14%)
Cena ar atlaidi*:
12,21
Pirkt
Identifikators:974657
Vērtējums:
Publicēts: 10.06.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 31 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2015.g. - 2016.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    5
1.  TEORĒTISKAIS IZKLĀSTS    7
1.1.  Mediji un to funkcijas    7
1.1.1.  Jaunie mediji    8
1.1.2.  Interneta mediji    10
1.2.  Mediju lietotprasme    11
1.3.  Jaunieši kā ziņu auditorija    13
2.  METODOLOĢIJA    16
2.1.  Kontentanalīze    16
2.2.  Daļēji strukturētās intervijas    17
2.3.  Eksperiments    19
3.  EMPĪRISKĀ DAĻA    22
3.1.  Kontentanalīzes rezultāti    22
3.2.  Respondentu aptaujas un eksperimenta rezultāti    25
  SECINĀJUMI    30
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI    32
  PIELIKUMI    34
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
• Veicot dažādu mediju veidoto rakstu analīzi par vienu un to pašu tēmu, vērā jāņem
izmantotie attieksmes īpašības vārdi un kādu vērtību tie piešķir. Izmantojot dažādus izteiksmes līdzekļus, iespējams iekļaut sarkastisku vai nievājošu attieksmi ziņu rakstā, kas norāda uz ziņas autora viedokli.
• Lai spētu pilnvērtīgi analizēt un izprast iespējamās dažādu mediju raksta veidošanas
atšķirības, jābūt arī zināšanām par 16. marta vēsturisko kontekstu. Jāņem vērā, kādas vērtības un idejas katrs medijs pārstāv un kā tās darbojas saistībā ar šo notikumu.
• Visi pētījumā izmantotie raksti ir par vienu un to pašu tēmu, taču saturs atšķiras –
lielākā atšķirība nav vērojama faktos, bet gan izvēlē, kurus faktus izcelt un kurus noklusēt. Tāpat atšķiras arī raksta emocionālais noformējums.
• Rakstā autora viedoklis arī izpaužas caur 16. marta pasākuma divu dažādu uzskatu
pārstāvošu grupu – tie, kas piedalās gājienā un tie, kas pret to protestē – lingvistisko rāmējumu. Izmantojot dažādus vārdus, tiek radīts emocionāls noskaņojums pret vienu vai otru grupu.
• Raksta objektivitāti un uzticamību iespējams izvērtēt arī aplūkojot rakstā izmantotos
avotus – rakstā ietvaros intervēto viedoklis visbiežāk sakrīt ar paša medija idejām, turklāt netiek uzklausīts pretējās puses viedoklis.
• Veicot kontentanalīzi un, apskatot elementus, kas tiek izmantoti portālu delfi.lv,
kasjauns.lv, la.lv un rus.delfi.lv rakstos par 16. marta pasākumiem Rīgā, iespējams izvērtēt, vai portāli ziņu rakstos balstās uz faktiem un izmanto neitrālu stāstīšanas stilu.
• Pētot pirmās respondentu grupas daļēji strukturēto interviju rezultātus, iespējams
secināt, ka jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem interneta ziņu medijus patērē retāk nekā reizi dienā, līdz ar to šiem respondentiem grūtības sagādāja raksta izcelsmes medija noteikšana. Šī respondentu daļa nespēja atšķirt dažādo mediju iespējamos vēstījumus un uzskata, ka starp šo mediju veidotajām ziņām atšķirības nav būtiskas. Raksts tiek lasīts, ja tas ir pietiekami īss un sniegtā informācija netiek ļoti kritiski izvērtēta.

Autora komentārsAtvērt
Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Interneta ziņu mediju auditorija: lietotprasme un ziņu uzticamības izvērtēšanas spēja”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/974657

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties