Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
21,48
Ietaupījums:
2,58 (12%)
Cena ar atlaidi*:
18,90
Pirkt
Identifikators:458653
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.10.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 31 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Anotācija    3
  Ievads    3
1.  Gada pārskata sastādīšanas normatīvā bāze    5
2.  Inventarizācija - gada pārskata sagatavošanas pamats    8
2.1.  Inventarizācijas veikšanas vispārējās nostādnes    9
2.2.  Mantisko vērtību inventarizācija un uzskaite    10
2.3.  Naudas līdzekļu un norēķinu inventarizācija    21
2.4.  Inventarizācijas pabeigšana un tās rezultātu noformēšana    23
3.  Finansu pārskata sastādīšana    26
3.1.  Bilance un bilances posteņu raksturojums    29
3.2.  Peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņi    36
3.3.  Naudas plūsmas pārskats    40
3.4.  Pašu kapitāla izmaiņu pārskats    45
4.  Pielikumi un vadības ziņojums    47
5.  Gada pārskatu analīze    50
5.1.  Gada pārskata analīzes mērķi un uzdevumi    50
5.2.  Gada pārskatu horizontālā un vertikālā analīze    52
5.3.  Gada pārskatu koeficientu analīze    57
5.4.  Naudas plūsmas analīze    73
  Secinājumi un priekšlikumi    75
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    80
Darba fragmentsAizvērt

Diplomdarba tēmas „Gada pārskata sastādīšana un analīze” izvēle notikusi pamatojoties uz to, ka katra uzņēmuma prestižs pieprasa sastādīt kvalitatīvu gada pārskatu. Kvalitatīvs gada pārskats atbilst visām Latvijas Republikas likumdošanas un Starptautisko grāmatvedības standartu prasībām. Šī pārskata informācijā ir ieinteresētas dažādas valsts institūcijas, uzņēmumu darījumu partneri, investori un pats uzņēmums. Tikai kvalitatīvs gada pārskats sniedz ticamu informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli.
Gada pārskata sagatavošana ilgst vairākus mēnešus, varētu teikt, ka gada pārskata sagatavošanas process ietver visu grāmatvedības ciklu, tāpēc šajā darbā ir pievērsta uzmanība uzņēmuma līdzekļu inventarizācijai, jo tā ir gada pārskata sagatavošanas pamats. Tikai pēc inventarizācijas beigšanas un tās rezultātu noformēšanas var uzsākt darbu pie gada pārskata sastādīšanas.
Gada pārskats ir galvenais publiskais dokuments, pēc kura trešās personas var spriest par uzņēmuma iepriekšējā gada saimniecisko darbību, tādēļ šī būtiskā dokumenta publiskums ir noteikts visās Eiropas valstīs, un, piemēram, Eiropas Savienības valstīs šī norma ir spēkā jau kopš 1968. gada - tātad jau 36 gadus.
Raksturojot inventarizāciju, gada pārskata sastāvdaļu sastādīšanu un gada pārskata analīzi līdztekus ir analizēta Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Viļakas namsaimnieks”, ko Viļakas pilsētas dome dibināja 2001.gadā uz par maksātnespējīgo atzītā pašvaldības uzņēmuma „PUMCKS” bāzes. „Viļakas namsaimniekam” bija jāpārņem likvidētā uzņēmuma daļa no nedzēstajām saistībām.
"Viļakas namsaimnieks" apsaimnieko visu pilsētas komunālo infrastruktūru un sniedz visus šī sektora pakalpojumus patērētājiem, kas pieslēgti šīm sistēmām.
Atbilstoši statūtiem, "Viļakas namsaimnieks" direktoram tiek deleģēta pilna atbildība par uzņēmuma racionālu un efektīvu vadību, saskaņā ar Latvijas likumdošanas aktu prasībām. Tas ir atbildīgs par stratēģisko plānošanu, finansu, darbības un personāla jautājumu risināšanu. Direktors ir tieši pakļauts domes priekšsēdētāja vietniekam, kas arī ir uzņēmuma pilnvarnieks un kam regulāri ir jāatskaitās. Direktors vada 12 patstāvīgus un 8 sezonas darbiniekus.
"Viļakas namsaimnieks" sniedz pakalpojumus tikai uz līguma pamata. Pirms citiem klientiem, tam ir pienākums sniegt pakalpojumus pašvaldībai un tai pakļautajām organizācijām. Līgumi par ūdens saimniecības pakalpojumu sniegšanu, kā mājsaimniecību, tā arī citiem patērētājiem ir līdzīgi. Tajos ir noteikts tarifs, klienta ūdens patēriņa un notekūdeņu apjoma aprēķināšanas kārtība, kā arī katras puses tiesības un pienākumi (atbilstība likumdošanas normām un noteikumiem, citas savstarpējās saistības, atbildības sadalījums un ierobežojumi).
2001.gadā sāka regulēt pašvaldību pakalpojumu cenas. Viļakas pašvaldība nav pievienojusies kādam no regulatoriem. Tādejādi, "Viļakas namsaimnieks" nav iesniedzis un arī neplāno iesniegt regulatoram izskatīšanai savas cenas. Šāda pieeja nav saskaņā ar likumdošanu. Uzņēmumiem, kas nodrošina sabiedriskā sektors pakalpojumus, ir pienākums reģistrēties Regulatorā, iesniegt pieteikumu licences saņemšanai sabiedriskā sektora pakalpojumu nodrošināšanai un iesniegt gada atskaites. Šis apstāklis neļauj uzņēmumam veidot finansiāli pamatotu cenu politiku.
Analizējot SIA „Viļakas namsaimnieks” par pamatu tika ņemts uzņēmuma 2003.gada pārskats un ietvertā informācija analizēta no ārējā lietotāja viedokļa.
Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas ekonomikā ir notikušas intensīvas un straujas pārmaiņas, kas nosaka nepieciešamību visiem grāmatvedības un ekonomikas speciālistiem nepārtraukti paaugstināt savu kompetenci. Latvijas Republika kā Eiropas Savienības locekle ir saistīta ar pieaugošajām prasībām grāmatvedības un uzņēmējdarbības vidē, kas noteiks Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Lai uzņēmēji spētu konkurēt un attīstīties, jāspēj jebkurā brīdī apzināties esošo uzņēmuma finansiālo stāvokli. Viena no svarīgākajām uzņēmumu raksturojošām kvalitātēm ir tā finansiālā stabilitāte. Lai novērtētu uzņēmuma finansiālo stabilitāti, ir svarīgi analizēt uzņēmumu gada pārskatos iekļauto informāciju. Šī informācija ir svarīga gan pašam uzņēmumam, gan valsts institūcijām, kā arī citiem ekonomikas analītiķiem, lai pētītu un spētu prognozēt katra uzņēmuma un atsevišķas nozares finansiālo stāvokli un attīstību.
Diplomdarba mērķis ir izpētīt un analizēt gada pārskatu sastādīšanas normatīvo bāzi, inventarizāciju kā gada pārskata pamatu, gada pārskata sastāvdaļas un gada pārskatu analīzes metodes, kā arī izdarīt secinājumus un izvirzīt priekšlikumus saistībā ar analizējamo uzņēmumu.
Uzdevumi:
1)raksturot gada pārskatu normatīvo bāzi,
2)raksturot inventarizāciju kā gada pārskata sagatavošanas pamatu,
3)raksturot inventarizācijas veikšanas vispārējās nostādnes,
4)raksturot mantisko vērtību inventarizāciju,
5)raksturot naudas līdzekļu un norēķinu inventarizāciju,
6)raksturot inventarizācijas pabeigšanu un tās rezultātu noformēšanu,
7)raksturot finansu pārskatu sastādīšanu,
8)raksturot bilanci un bilances posteņus,
9)raksturot peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņus,
10)raksturot naudas plūsmas pārskatu,
11)raksturot pašu kapitāla izmaiņu pārskatu,
12)raksturot pielikumus un vadības ziņojumu,
13)raksturot gada pārskatu analīzi, tās mērķus un uzdevumus,
14)raksturot gada pārskatu horizontālo un vertikālo analīzi,
15)raksturot gada pārskatu koeficientu analīzi,
16)raksturot naudas plūsmas analīzi,
Galvenie informācijas avoti ir Latvijas Republikas grāmatvedību reglamentējošie akti, mācību literatūra, preses izdevumi, kā arī specializētā finansu nozares literatūra.
Viens no uzskaites galvenajiem mērķiem ir uzņēmuma īpašniekiem, investoriem un nodokļu institūcijām dot savlaicīgu un neapšaubāmu informāciju par uzņēmuma rīcībā esošajiem resursiem un saistībām, kuras tas uzņēmies gada pārskata formā.
Gada pārskats ir finansu pārskats, kas sniedz informāciju par uzņēmuma saimniecisko darbību pēdējā gada laikā un par to, kāds bijis uzņēmuma finansiālais stāvoklis gada beigās.
Visa informācija, kas ir iekļauta gada pārskatā nav uzskatāma par komercnoslēpumu, tāpēc ir pieejama jebkuram interesantam. Visa pārējā informācija, kas nav attēlota gada pārskatā, ir uzskatāma par komercnoslēpumu un nav pieejama ārējiem lietotājiem [4,6].
Kopš Latvija ir neatkarīga valsts un tā ir noteikusi savu virzību uz Eiropas Savienību, Latvijas Republikai ir pakāpeniski jāsaskaņo savi normatīvie akti. Eiropas Savienībā grāmatvedības un pārskatu minimālais salīdzināmības līmenis tiek nodrošināts ar direktīvu palīdzību, uz kurām pamatojoties ir izstrādāti Latvijas grāmatvedības likumi. Eiropas Komisija atzīst, ka Latvijas grāmatvedības tiesiskais regulējums kopumā atbilst izvirzītajām likumu saskaņošanas prasībām. Turpmāk par galveno uzdevumu ir jāuzskata šīs atbilstības saglabāšana, sekojot līdzi grozījumiem Eiropas Savienības grāmatvedības noteikumos un attiecīgi reaģējot arī Latvijā. Eiropas Savienībā grāmatvedību pašlaik pamatā reglamentē ceturtā direktīva par atsevišķu veidu uzņēmuma gada pārskatiem, ar kuru ir saskaņots likums "Par uzņēmumu gada pārskatiem", un septītā direktīva par konsolidētajiem pārskatiem, uz kā pamatiem ir izdots likums "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" [2, 13].
2003.gada vasarā Latvijas grāmatvedības normatīvajos aktos ir pieņemti vairāki grozījumi, kas liecina par Latvijas Republikas spēju saskaņot nacionālo grāmatvedības likumdošanu ar Eiropas Savienības direktīvām un regulām, kuras savukārt tiecas uz vienotas grāmatvedības sistēmas ieviešanu saskaņā ar Starptautiskajiem Grāmatvedības standartiem. Latvijā nav ieviesti Starptautiskie Grāmatvedības standarti un to pielietojums nav obligāts, taču ar 2005.gada 1.janvāri visiem tiem uzņēmumiem, kuri kotējas biržā, kā obligāts nosacījums būs gada pārskatu atbilstība šiem standartiem. Jau šobrīd daudzi Latvijas uzņēmumi, kuri darbojas starptautiskajā tirgū gada pārskatiem piemēro Starptautiskos Grāmatvedības standartus [2, 15].
2004.gada 5.februārī Latvijas grāmatvedības padome ir pieņēmusi Latvijas grāmatvedības standartu Nr.1 „Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes”, kuros ir noteikta finanšu pārskatu kvalitātes pazīmes un dots grāmatvedības politikas izstrādes piemērs.[30]
Šajā pašā laikā Latvijas grāmatvedības padome ir pieņēmusi Latvijas grāmatvedības standartu Nr.2 “Naudas plūsmas pārskats” , kas nosaka naudas plūsmas pārskata struktūru, saturu un sagatavošanas kārtību, kā arī uzrādāmo informāciju par uzņēmuma naudas un tās ekvivalentu izmaiņām pārskata periodā, lai finanšu pārskata lietotāji, pamatojoties uz naudas plūsmas pārskatu, varētu novērtēt uzņēmuma spēju iegūt naudu un tās ekvivalentus, kā arī paredzēt to iegūšanas laiku, avotus, izlietojumu un naudas plūsmas stabilitāti.[30]
Grāmatvedības un finansu pārskatu, tajā skaitā arī gada pārskata, sastādīšanu reglamentē Latvijas Republikas trīs pamatdokumenti:
1.LR likums "Par grāmatvedību", ko pieņēmusi Latvijas Republikas Augstākā Padome 1992.gada 14.oktobrī.
2.LR likums "Par uzņēmumu gada pārskatiem", kas pieņemts 1992.gada 14.oktobrī.
3.Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.585 "Grāmatvedības kārtošanas un organizēšanas noteikumi", kuri izdoti 2003.gada 21.oktobrī.
Augstākminētajos dokumentos formulēta uzskaites būtība, finansu pārskatu būtība un norādīti veidi, to sastādīšanas formas un kārtība, kādā tie iesniedzami nodokļu un valsts institūcijām.
Turklāt valstī tiek regulāri pieņemta vesela virkne normatīvo un tiesisko dokumentu, kuri ne vien organizē, regulē un reglamentē uzņēmumu saimniecisko darbību, bet arī ietekmē gada pārskatu sastādīšanas kārtību un saturu. Šo dokumentu vidū ir Latvijas Republikas Ministru kabineta un Finansu ministrijas noteikumi, instrukcijas un norādījumi, kā arī atsevišķu gada pārskata posteņu detalizētai analīzei veltīti Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumi un vēstules par gada pārskata sastādīšanas jautājumiem.
Tā kā gada pārskats ietver sevī informāciju par uzņēmuma saistībām attiecībā uz nodokļiem, tad gada pārskata sastādīšana notiek valsts nodokļu likumdošanas prasību ietvaros.
Ja gada pārskats ir sagatavots atbilstīgi iepriekš nosauktajiem likumiem, tad tam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par uzņēmuma līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.
Grāmatvedības politika nodrošina, ka gada pārskats sniedz informāciju, kas atbilstīga gada pārskatu lietotājiem, lai pieņemtu lēmumus. Tā ir ticama. Gada pārskatam ir jābūt sagatavotam atbilstoši gada pārskatu sagatavošanas principiem (skat.1.1.tabulu).
Lai ārējais lietotājs būtu pārliecināts par to datu patiesumu, korektumu un atbilstību likumdošanai un gada pārskatu sagatavošanas principiem, tiek veikta gada pārskatu neatkarīga revīzija jeb audits. Šo procesu Latvijā veic zvērināti revidenti, un viņu darbību regulē Latvijas Republikas likums "Par zvērinātiem revidentiem". Revīzijas rezultātā zvērināti revidenti sniedz atzinumu par gada pārskatu ticamību un to atbilstību likumiem, standartiem un principiem, kas regulē gada pārskatu sagatavošanu [7, 20].
Tā kā visi procesi un dabas parādības, kuras ietekmē saimniecisko darbību, nav dokumentējami, bet grāmatvedība uztver tikai dokumentētu informāciju, tad nenovēršami ar laiku radīsies starpība starp grāmatvedībā uztvertajiem un faktiskajiem līdzekļu atlikumiem. Šādas starpības var rasties arī grāmatvedības darbinieku kļūdīšanās dēļ. Šādu starpību konstatēšanu veic inventarizācijas procesā.
Inventarizācija ir uzņēmuma īpašuma, inventāra, prasību, saistību apjomu noteikšana dabā, ietverot šo objektu daudzuma, lietošanas ilguma un pilnvērtīguma (kvalitātes, derīguma) novērtēšanu ar vispārīgi izmantojamiem paņēmieniem (apskatot, nosverot, izmērot) vai, ja nepieciešams, ar speciāliem līdzekļiem. Inventarizācija ir ne tikai gada pārskata pamats, bet arī ļauj katram uzņēmumam salīdzināt grāmatvedības ierakstus ar faktiski dabā esošo, t.i., tai ir arī kontroles īpašības.
Daudziem inventarizācija šķiet vienkārša un ar to saprot, tikai materiālo vērtību daudzuma pārbaudi, nenosakot to vērtību. Reti tiek inventarizēti nemateriālie un finanšu ieguldījumi, saņemtie avansi, kā arī mazvērtīgais inventārs. Nepilnīgi tiek veikta pamatlīdzekļu inventarizācija.
Inventarizāciju kā gada pārskata obligātu sagatavošanas pamatu pieprasa Latvijas Republikas likumdošana. LR likuma „Par grāmatvedību” 3.nodaļas 12. pants nosaka, ka pārskata gada slēguma inventarizācija nav obligāti jāveic pārskata gada pēdējā dienā, ja grāmatvedības dati dod iespēju arī bez dabā veiktas inventarizācijas noteikt patiesos materiālo vērtību veidus, daudzumus un to novērtējumu naudas vienībās. Pārskata gada slēguma inventarizāciju drīkst veikt triju mēnešu laikā pirms pārskata gada beigu dienas vai mēneša laikā pēc tās, pārrēķinot inventarizācijas dienā konstatētos atlikumus atbilstoši grāmatvedības datiem pārskata gada beigu dienā.
Bilances posteņu datiem uz pārskata gada noslēgumu jābūt pamatotiem ar inventarizācijas rezultātiem, kura veikta atbilstīgi LR likuma "Par grāmatvedību" 11.-12.pantiem, MK noteikumu Nr.585 "Par grāmatvedības kārtošanu un organizēšanu" 41.-67.punktiem, LR Finansu ministrijas instrukcijai Nr.832 06.09.1993. "Norādījumi par inventarizācijas veikšanu". Šie normatīvie akti tieši ietekmē inventarizācijas gaitu, bet vairāki likumi par nodokļiem, dažādi MK un FM noteikumi un instrukcijas netieši ietekmē šo procesu, kas ir svarīgs ikvienam uzņēmumam.
Gada galīgās inventarizācijas galvenais mērķis ir uzņēmuma mantas faktiskās esamības konstatēšana pēc tās atrāšanās vietas, kā arī uzņēmuma prasību un parādu apjoma noteikšana, pastāvošo ilgtermiņa ieguldījumu, kuri ir īpašumā vai lietošanā, saraksta sastādīšana, kā arī krājumu, naudas līdzekļu sarakstu sastādīšana, prasību un parādu saraksta sastādīšana, nosakot natūrā īpašuma vai lietošanas apjomus, prasību un parādu salīdzināšana ar debitoriem un kreditoriem.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Gada pārskata sastādīšana un analīze”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/458653

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties