Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
21,48
Ietaupījums:
3,22 (15%)
Cena ar atlaidi*:
18,26
Pirkt
Identifikators:181146
Vērtējums:
Publicēts: 22.03.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 39 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2010.g. - 2010.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    6
1.  Darba tiesisko attiecību regulējums    9
1.1.  Darba tiesību jēdziens, saturs, avoti un principi    13
1.2.  Darba tiesību saistība ar citām tiesību nozarēm    16
1.3.  Darba tiesisko attiecību izbeigšanās jēdziens un izbeigšanās    18
2.  Darba tiesisko attiecību izbeigšanās pamati    23
2.1.  Darbinieka uzteikums    24
2.2.  Darba devēja uzteikums    28
3.  Citi darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamati    47
3.1.  Uz noteiktu laiku noslēgta līguma izbeigšanās    47
3.2.  Darba devēja uzteikums saistībā ar piedāvātajiem grozījumiem darba līgumā    51
3.3.  Darbinieka un darba devēja vienošanās    53
3.4.  Trešo personu pieprasījums    55
3.5.  Darba devēja nāve    56
4.  Darba tiesisko attiecību salīdzinājums Igaunijā un Lietuvā    57
  Secinājumi un priekšlikumi    64
  Izmatotās literatūrasun avotu saraksts    66
  Pielikumi    69
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Autore diplomdarba izstrādes procesā veica normatīvo aktu analīzi, kas saistīta ar darba tiesisko attiecību izbeigšanas problēmām. Darba galvenā uzmanība pievērsts darba devēja uzteikumam, jo tieši sakarā ar darba devēja uzteikumi visbiežāk saistīti ir strīdi starp darbinieku un darba devēju. Likumdevējs darba tiesību aspektus ir noteicis Darba likumā, kas pamato detalizēti darba tiesisko attiecību izbeigšanu.
Autore nonāca pie šādiem secinājumiem:
1. Visbiežāk darbinieki vēršas tiesā ar prasībām par atjaunošanu darbā un atlīdzības piedziņu ar piespiedu darba kavējumiem.
2. Gadījumos, kad darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu, pēc Daba likuma 101. panta pirmās daļas 4. punkta, viņam var rasties problēmas par attiecīgā fakta pamatojuma pierādīšanu, gadījumos, kad darbinieks savu vainu noliedz. Līdz ar to, darba devējam ir nepieciešams par katru aizskārumu sagatavot virkni dokumentu, kas darba devēja uzteikuma tiesiskuma pamatā kalpos par pierādījumu.
3. Liela daļa darba devēju uzteicot darba līgumu nepareizi pielieto draba likuma 102. pantu, kurā teikts, ka „uzteicot darba līgumu, darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par tiem apstākļiem, kas ir darba līguma uzteikuma pamatā.” Šeit nav noteikts, ka darba līguma uzteikuma pamatojumā vajadzētu minēt darba likuma pantu, daļu un punktu.
4. Salīdzinot Latvijas darba tiesibu likumdošanu ar Lietuvas un Igaunijas likumdošanu autore secina, ka:
• Lietuvā un Igaunijā tā ir detalizētāka kā Latvijā;
• darba līguma uzteikuma gadījumā ir vērojamas atšķirīga izpratne;
• Lietuvas un Igaunijas likumdevējs paredzējis darbiniekam tiesības atsaukt darba tiesisko attiecību izbeišanas uzteikumu;
• gan darba devēja uzteikumam, gan darbinieka uzteikumam ir vairāk ierobežojumu;
• likumdevējs nav paredzējis darbiniekam informēt darba devēju, par to, ka viņš ir ārobiedrības biedrs.


Sakarā ar diplomdarba izstrādes laikā izdarītajiem secinājumiem autore izsaka sekojošus priekšlikumus:
1. Noteikt Darba likumā, ka slēdzot darba līgumu darbiniekam ir pienākums paziņot darba devējam, ka viņš sastāv ārobiedrībā.
2. Darba likuma 100. panta trešajā daļā noteikt, ka darbiniekam ir tiesības noteiktā laikā atsaukt darba līguma uzteikumu.
3. Darba likuma 111.pantā noteikt konkrētu laiku jauna darba meklēšanai.
4. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts savā 2010. gada 10. februāra spriedumā Nr. SKC – 309 ir atzinis, ka Darba likuma 98.panta pirmās daļas norma nav patstāvīgs darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamats, jo tā saistīta ar Darba likuma 101.pantā regulēto darba devēja uzteikumu. Ja reiz darba likuma 98. panta pirmā daļa nav pastāvīga tiesību norma, tad to vajadzētu pievienot Darba likuma 101. pantam, tad arī gadījumos, kad darbinieks nepiekritīs darba līguma grozījumiem uzreiz būs piemērojams Darba likuma 101. panta noteikumi.
5. Kolektīvā darba strīda izšķiršanai šķīrējtiesā, jaatbrīvo darbinieki no tiesas izdevumu samaksas.
6. Autore uzskata, ka Darba likuma 122.panta nosacījums, ka darbinieks var celt prasību tiesā par darba devēja uzteikumu atdzīšanu par spēkā neesošu vai citos gadījumos, kad pārkāptas darbinieka tiesības būtu nosakāms nevis viens mēnesis, bet vismaz trīs mēneši, jo darbinieks parsti vispirms palīdzību meklē Valsts Darba Inspekcijā. Darbinieki parsti gaida palīdzību un atbildi no Valsts Darba Inspekcijas un tikai tad, kad inspekcija ir norādījusi , ka jums jāgriežas ar prasību tiesā, sniedz parsību tiesā, bet izrādās ka parsības celšanas termiņš ir nokavēts.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −33,51 €
Materiālu komplekts Nr. 1313465
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Darba tiesisko attiecību izbeigšanās problemātika”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/181146

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties