4. AUGĻKOPĪBAS NOVĒRTĒJUMS VEICOT ANKETĒŠANU
Lai noskaidrotu nozarē strādājošo, nozares ekspertu un studentu viedokli par pašreizējo situāciju augļkopības nozarē, nolēmu veikt anketēšanu.
Man izdevās piepildīt savas ieceres, jo atbildēt uz anketas jautājumiem piekrita viena no Dobeles Dārzkopības un selekcijas izmēģinājumu stacijas vadošajām pētniecēm Māra Skrīvele. Tāpat uzklausīju arī nozarē strādājoša zemnieka, Z/S CCCCC, Ulda Grosa, LLU profesora Voldemāra Strīķa, kā arī viņa asistentes Elīnas Zanderes un Ekonomikas fakultātes studenta VVVVV viedokļus.
Ekspertiem vajadzēja aizpildīt anketu, sniedzot katram faktoram vērtējumu no 1 līdz 100, vadoties pēc ekstremālās nozīmes.
Anketas apkopojums ir dots 4.1. tabulā (69. lpp). Lai rastos pēc iespējas labāka izpratne par ekspertu nozares vērtējumu, bez konkrētā faktora visu ekspertu vidējā vērtējuma nolēmu sniegt papildus arī mazāko un lielāko vērtējumu. Vidējais vērtējums, kas pēc būtības ir anketēšanas rezultāts, apkopojumā ir izcelts.
Kā pirmo faktoru grupu eksperti novērtēja tirgus faktorus. Kā redzams anketā, mazākais vērtējums tirgus lielumam ir 1 (mazs), taču vidējais un maksimālais – 64 un 95. Līdzīga situācija ir arī ar tirgus augšanas tempa un potenciāla vērtējumu. Abos gadījumos zemo vērtējumu sniedza tieši nozarē strādājošais zemnieks, taču pārējiem ekspertiem viedoklis sakrita, un viņi šos faktorus novērtēja kā samērā lielu un augstu. Šis rezultāts atspoguļo arī pašreizējo situāciju valstī, jo, kā teica M. Skrīvele, pastāv divas zemnieku grupas: vieni, kuriem ir nepieciešamās agrotehniskās zināšanas, bet nav iemaņu, lai rastu realizācijas iespējas, un otri, kuriem agrotehniskās zināšanas ir minimālas, tāpēc produkcija neatbilst kvalitātes prasībām. Zinātniece zemniekiem pārmet pārlieku lielo pasivitāti, meklējot realizācijas iespējas, jo, viņasprāt, tirgum ir milzīgs potenciāls un tas ir pilnīgi tukšs. Tukšs tādā nozīmē, ka praktiski nav tepat Latvijā audzētu augļu un ogu. Ja tirgu neaizpildām paši vienā mirklī, to aizpilda citi (imports). Turklāt, kā rāda pieredze, ja, piemēram, lielveikalā var nopirkt poļu un Latvijā audzētus ābolus, pircēji dod priekšroku tepat audzētiem āboliem, lai gan parasti tie ir dārgāki. M. Skrīvele uzskata, ka nozarē strādājošajiem trūkst iniciatīvas un drosmes, kā arī uzņēmības ieguldīt līdzekļus saimniecības paplašināšanā, jo, - jo lielāks ir piedāvāto augļu apjoms, jo vieglāk atrast realizācijas iespējas, taču arī šajā gadījumā tas ir jādara zemniekam pašam, nevis jāgaida, ka kāds cits to darīs. Tā vietā visi labāk pastāv malā, kaut gan uz doto brīdi iespējas ir milzīgas, un tas ir izdevīgi.
Tāpat zinātniece pārmet tiem augļkopjiem, kas apgalvo, ka audzēšanas rentabilitāte ir zema. M. Skrīvele uzskata, ka tā tomēr ir augsta un var būt arī ļoti augsta, tas vairāk ir atkarīgs no audzētajiem augļiem un ogām. …
