Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,99
Ietaupījums:
0,70 (14%)
Cena ar atlaidi*:
4,29
Pirkt
Identifikators:662712
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2009.g. - 2009.g.
Darba fragmentsAizvērt

VĪNU GRUPAS

Baltvīni
Lai būtu vienkāršāk izprast, sāksim ar to, ka neatkarīgi no katra vīna atšķirības visus šos dzērienus apvieno lielās grupās: baltie, sarkanie, dzirkstošie, saldie un stiprinātie vīni. Turklāt, izmantojot dažādas vīnogas, no kurām tiek izspiesta sula stiprāku dzērienu darināšanai, iegūst veselu rindu noteiktu īpašību, pēc kurām vīni tiek iedalīti daudzās apakšgrupās.

Dzirkstošie apetītes rosinātāji
Baltvīnu izvēlas kā aperitīvu, jo tas ir dzīvs un uzlabo omu. Tas labi iederas pie maltītes: svaigs, dzirkstījošs un sauss, bieži arī putojošs dzēriens. Šīs grupas vīns var būt nelielas uzkodas vai zivju ēdiena piedeva. Te vislabāk iederas Gutedel vīni – Dienvidbādenes Markgrāfler un Chassela no Šveices rietumu daļas. Tāpat ari jaunie, vieglie un sausie Mūller-Thurgau(Šveicē tos sauc par Riesling×Silvaner), austriešu Grūner Veltliner, Luāras Muscadet, Elzasas Pinot blanc (Weißburgunder), Romas pakalnos tapušais Frascati vai arī Vincho Verde no Portugāles ziemeļu daļas.

Temperamentīgi, sulīgi vīni
Bieži vien svētku viesi vēlas vīnu, kas harmoniski papildinātu maltīti un neradītu iekāri, bet nomierinātu, kas būtu neatkarīgs, bet ne pārāk aromātisks. Pie maltītes pilnīgi pietiktu ar glāzi tāda vīna. No šķirnēm, kam raksturīgs stiprs skābums, iezīmējas vācu un austriešu Riesling, turklāt tā saldā garša var padarīt skābumu maigāku. Līdzīgs temperaments piemīt Saviņjonas vīnam Sancerē un Luāras ziemeļu daļā tapušajam Pouilly-Frumē, kā arī dzelžainajam Chabis un mazliet mērenākajam Silvaner no Francijas, Johannisberg un Wallinser vīniem.
Vairāk ziedu smaržas un augļu garšas nekā skābuma ir dažiem itāļu vīniem, sākot no Pinot bianco ar Pinot grigio no Friulas un Venēcijas Soave līdz Ubrijas Orvieto. Tādi ir arī spāņu baltvīni no Riohas, Ruedas, Galisijas un Katalonijas un vieglie, jaunie Chardonnay vīni.

Aromātiski un stipri vīni
Daži labsajūtas augstākās virsotnes sasniedz, baudot spēcīgu dzērienu, kas izspiests no ļoti aromātiskām vīnogām un visbiežāk nogatavināts koka mucās. Šāds vīns izdala patīkamu smaržu un vedina uz domām, ka glāzē atrodas pilnīgs sarkanvīns, pie kura labprāt gribas pakavēties visu vakaru.
Šāds cienījams raksturojums atiecināms uz Chardonnay no Burgundijas un Kalifornijas, Elzasas Gewūrztraminer, vācu un austriešu Riesling-Spātlesen, kas nav tik smags kā pārējie un ar ļoti intensīvu muskata smaržu. Savukārt Pinot gris jeb Grauburgunder ir pilnīgi pretēji – tie savu alkaholisko spēku negribīgi izpauž smaržā, bet „sit kā ar samta slēptu dzelzs dūri”.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Vīnu teorija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/662712

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties