Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,99
Ietaupījums:
0,78 (13%)
Cena ar atlaidi*:
5,21
Pirkt
Identifikators:933586
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.09.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 63 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Kopsavilkums    3
  Summary    4
  Ievads    5
1.  Kultūras mantojuma pārvaldība    7
1.1.  Kultūras tūrisma produktu un piesaistes objektu izveide    9
2.  Industriālais mantojums    11
2.1.  Industriālais mantojums Latvijā    12
2.2.  Vējdzirnavu attīstības vēsture pasaulē    13
2.3.  Vējdzirnavu attīstības vēsture Latvijā    15
3.  Vējdzirnavu izmantošanas piemēri    17
3.1.  Igaunija    17
3.2.  Lietuva    17
3.3.  Vācija    17
3.4.  Spānija    18
3.5.  Nīderlande    19
4.  Vējdzirnavas Latvijā    20
4.1.  Esošās situācijas apraksts    20
4.2.  Esošās situācijas izvērtējums    23
4.3.  Iespējamās problēmas vējdzirnavu iesaistei tūrismā    25
5.  Vējdzirnavas Latvijas tūrisma firmu ekskursiju piedāvājumā    27
5.1.  Aptaujas rezultāti    27
6.  Ieteikumi vējdzirnavu iesaistei tūrismā    32
  Nobeigums    34
  IZMANTOTO AVOTU SARAKSTS    36
  Pielikums    41
Darba fragmentsAizvērt

Nobeigums
Gada projekta darba mērķis un noteiktie uzdevumi ir izpildīti. Šī darba gala rezultātā ir izveidoti ieteikumi, kas palīdzēs veiksmīgāk iesaistīt vējdzirnavas tūrismā, ja šāda vēlme radīsies. Ieteikumi ir balstīti uz autores izveidotās esošās situācijas apskatu, analīzi, izvērtējumu un secinājumiem. Lai izpildītu mērķi un iegūtu esošās situācijas apskatu, autore veica gan tūrisma uzņēmumu anketēšanu, gan intervēja cilvēkus, kuriem pieder vai, kuri pārvalda vējdzirnavas, gan arī balstīja šo izvērtējumu salīdzinot ar atsevišķu ārzemju praksi.
Veicot šo gada projektu, autore saskārās ar šādām grūtībām un problēmām: pirmkārt, dati par vējdzirnavu vēsturi dažādos avotos atšķīrās, tādēļ apskatot vairākus avotus tika aprakstīti dati, kas vairumā avotu sakrita.
Otrkārt, lai izveidotu vējdzirnavu karti bija nepieciešams komunicēt ar rajonu tūrisma informācijas centru pārstāvjiem, kas ne vienmēr pārzināja informāciju par vējdzirnavām konkrētajā rajonā, kā arī tie neuzskatīja vējdzirnavas par svarīgu objektu, kas jāiesaista tūrismā, tādēļ centās neatbildēt uz jautājumiem.
Treškārt, negaidīts bija atpūtas kompleksa „Rožmalas” paziņojums par darbības slēgšanu, jo intervija ar kompleksa pārstāvi tika veikta tikai nedēļu pirms paziņojums tika publicēts plašsaziņas līdzekļos, kas autorei lika pārveidot nodaļu saturu, lai tas būtu aktuāls esošajai situācijai.
Autorei darba izstrādes laikā radās šādi secinājumi un ieteikumi:
1.secinājums. Vējdzirnavas ir industriālā kultūras mantojuma piemineklis. Šie pieminekļi ir jāiesaista tūrismā, jo tas ir labākais veids kā saglabāt vējdzirnavas un nodot to patērēšanas (iepazīšanas, apmeklēšanas) iespējas nākamajām paaudzēm.
2.secinājums. Vējdzirnavas iesaistot tūrismā, svarīgi ir tās pielāgot tūrisma produkta prasībām, lai tūristiem tās būtu vieglāk patērējamas. Tūrisma produktam jābūt interesantam, viegli saprotamam un jānodrošina vējdzirnavu kā tūrisma objekta ilgtspējība.
3.secinājums. Ir manāma tendence, ka industriālie objekti Latvijā sāk kļūt populāri. Šī tendence var palīdzēt arī vējdzirnavu attīstībai tūrisma nozarē.
4.secinājums. Ārzemju prakse pierāda, ka vējdzirnavas tiek izmantotas kā veiksmīgs tūrisma produkts, lai veicinātu šī produkta attīstību, ir izveidotas vējdzirnavu īpašnieku biedrības. Vējdzirnavas tiek izmantotas gan kā muzeji, gan restorāni, gan arī viesnīcas.
5.secinājums. Latvijā ir 71 vējdzirnavas un to drupas, bet tūrismā patstāvīgi sezonas laikā tiek piedāvātas apskatei tikai 2 vējdzirnavas – Āraišu un Otaņķu vējdzirnavas. Pārējās vējdzirnavas tiek izmantotas gan dažādiem saimnieciskiem nolūkiem, gan ir atjaunotas, bet tūrismā nav iesaistītas, gan pārvietotas uz brīvdabas muzejiem, vai arī no tām ir palikušas tikai drupas.
6.secinājums. Vējdzirnavu atjaunošana balstās uz kādas personas (visbiežāk īpašnieka) personīgo interesi par vējdzirnavām. Šī persona arī ir noteicošais faktors vai vējdzirnavas tiek iesaistītas tūrismā vai nē.
1.ieteikums. Autore uzskata, ka Latvijā būtu nepieciešams izveidot līdzīgu biedrību kā jau ārzemēs pastāvošajām vējdzirnavu īpašnieku biedrībām. Tā kā Latvijā nav ļoti daudz atjaunotu vējdzirnavu, tad šādas biedrības vadīšanu varētu uzņemties Latvijas Industriālā Mantojuma fonds. Šī biedrība varētu saaicināt vējdzirnavu īpašniekus, kur tie varētu palīdzēt viens otram ar nepieciešamās informācijas apmaiņu, kontaktu dibināšanu, vējdzirnavu popularizēšanu Latvijā, kā arī dažādām citām domubiedru aktivitātēm.
7.secinājums. Latvijā ir 9 vējdzirnavas (neskaitot tās, kuras ir iesaistītas), kam ir liela iespēja tikt iesaistītām tūrismā, jo to atjaunošanas izmaksas salīdzinot ar pārējām vējdzirnavām Latvijā būtu viszemākās.
8.secinājums. Vairākas vējdzirnavas iepriekš ir bijušas iesaistītas tūrismā, bet tagad savu darbību tūrismā ir pārtraukušas. Šāda tendence nozīmē to, ka vējdzirnavu īpašniekiem nav bijis izdevīgi uzturēt vējdzirnavas, kas nozīmē, ka vējdzirnavas nav stabils tūrisma resurss, no kā gūt peļņu.
2.ieteikums. Lai nenonāktu pie situācijas, ka vējdzirnavu darbība tiek pārtraukta,ir jāveido interesants vējdzirnavu piedāvājums tūristiem, kas patstāvīgi tiktu papildināts ar jauniem pakalpojumiem. Šādi iespējams nodrošināt vējdzirnavu piedāvājuma dažādību un to patērēšanas iespējas katram tūristam.
9.secinājums. Autore šajā gada projektā noskaidroja, ka tūrismā izmantojamās vējdzirnavas ir 11, savukārt Latvijas tūrisma firmas savos maršrutos iesaista tikai 4 no Latvijas vējdzirnavām. Tūrisma firmas atzīst, ka daudziem objektiem būtu nepieciešami atjaunošanas darbi, to veiksmīgākai iesaistei tūrisma maršrutos.
10.secinājums. Vējdzirnavu atjaunošana ir dārgs un sarežģīts process, tāpēc ir grūti atrast īpašnieku, kurš gribētu atjaunot vējdzirnavas. Kā arī to izmantojuma iespējas ir grūti rast, jo Latvijas vējdzirnavas ir mazas, ja tajās vēlas izveidot plašas telpas, tad ir jāveido blakus piebūves.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Vējdzirnavas kā tūrisma resurss Latvijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/933586

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties