Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,58 (13%)
Cena ar atlaidi*:
3,91
Pirkt
Identifikators:962971
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.02.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Zīdaiņa vecums    4
  Agrā bērnība    7
  Pirmskolas vecums    9
  Jaunākais skolas vecums    11
  Pusaudža vecums    13
  Agrā jaunība    16
  Secinājumi    18
  Literatūras saraksts    19
Darba fragmentsAizvērt

Zīdainis

Pirmajā dzīves gadā zīdaiņa izturēšanos nosaka galvenokārt bioloģiskās vajadzības – bērns stihiski tiecas pēc barības, miega, normālas temperatūras un citiem labsajūtas faktoriem. Šajā vecumā ir svarīgi pieradināt bērnu pie noteikta diennakts režīma, ievērot miega, nomoda un barošanas ritmu. Tas nepieciešams kā bērna optimālai attīstībai, tā arī vecāku normālai dzīvei. Tomēr šis ritms nav uzspiežams varmācīgi un pedantiski. Novirzes var noteikt bērna slimība, individuālās īpatnības vai citi apstākļi.
Līdz ar redzes attīstību sāk parādīties iedzimtais orientācijas reflekss – bērns vēro māti un tuvāko apkārtni, tiecas satvert grabulīti un citus pieejamos priekšmetus, tuvina tos mutei un izdara dažādas haotiskas kustības. (Šai laikā jāuzmanās, lai bērna rokā nenonāktu priekšmeti, ar ko viņš varētu sevi ievainot.) Ar redzes, dzirdes un taustes palīdzību bērns uzņem pirmo neskaidro informāciju par apkārtējo pasauli. Ar katru mēnesi tā kļūst aizvien skaidrāka – bērns sāk pazīt māti un citus ģimenes piederīgos, tiecas pēc viņu tuvuma.
Pirmā informācija par apkārtni, diennakts ritms un pieaugušo attieksme pret bērnu liek sākotnējo pamatu viņa personības attīstībai. Te jau iespējamas arī pirmās audzināšanas kļūdas.
Kad bērns raud, pieaugušie izjūt neatvairāmu vēlēšanos paņemt viņu rokās, pašūpot un panēsāt viņu pa istabu. Pirmajos dzīves mēnešos pret to arī nebūtu ko iebilst – stāvokļa maiņa uzlabo bērna labsajūtu, pieaugušā cilvēka ķermeņa siltumu, kustības un uzmanības pievēršana apkārtnes priekšmetiem viņu nomierina. Tomēr šāda auklēšana drīz vien var kļūt par bērna iekšējo nepieciešamību – paradumu – un novest pie tā, ka vienatnē viņš vairs nemaz negrib būt. Tāpēc jau trešajā dzīves mēnesī vecākiem jābūt atturīgākiem. Ar bērnu, protams, ir jānodarbojas, jo tas sekmē viņa garīgo attīstību, tomēr vienlaikus viņš jāradina arī izklaidēties patstāvīgi. Tāpat bērnam ir nepieciešams maigums, jo tas labvēlīgi ietekmē viņa emocionālo attīstību, tomēr no tā nedrīkst ciest saprātīga radināšana pie kārtības. Bērnam jau agri jāmācās atteikties no nepamatotām iegribām un samierināties ar reālajiem apstākļiem.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Vecumposmu attīstība un īpatnības”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/962971

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties