Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,48 (12%)
Cena ar atlaidi*:
3,51
Pirkt
Identifikators:419689
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.02.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 13 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  BALTIJAS JŪRAS RAKSTUROJUMS    4
2.  TRANSPORTA IETEKME UZ BALTIJAS JŪRU    5
2.1.  Kuģu satiksmes intensitāte un kravu pārvadājumi Baltijas jūrā    5
2.2.  Kuģu avārijas Baltijas jūrā    7
2.3.  Naftas produktu piesārņojums    9
4.  INVAZĪVO SUGU IEVEŠANA AR JŪRAS TRANSPORTU    12
5.  PIESĀRŅOJUMS NO KUĢU KORPUSIEM    15
  SECINĀJUMI    16
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    17
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
Izvirzītā hipotēze ir apstiprinājusies, jo:
1. Baltijas jūra ir viena no visintensīvāk izmantotajām kuģošanas vietām visā pasaulē un pēdējo 10 gadu laikā Baltijas jūrā ir pieaudzis kuģu skaits un nākotnē to būs vēl vairāk, tāpēc neapšaubāmi kuģošanai ir liela ietekme uz vidi.
2. Baltijas jūra ir viena no noslogotākajām jūrām pasaulē, jo 15% no visām kuģu kravām pasaulē iekrauj vai izkrauj Baltijas ostās.
3. Baltijas jūrā ir salīdzinoši augsts kuģu avāriju biežums, ko veicina apgrūtinoši kuģošanas apstākļi - vētras ziemas periodā, ledus, slikta redzamība, jūras šaurumi, līkumoti kuģu ceļi ar nelielu dziļumu un intensīvas satiksmes rajoni un pēc statistikas datiem 8% no visiem negadījumiem izraisa lielāku vai mazāk piesārņojumu
4. Aptuveni 90% piesārņojuma ar naftu un naftas produktiem Baltijas jūrā nonāk no iekšzemes ar municipālajiem lietusūdeņiem, upju ūdeņiem un nosēdumiem, no gaisa un aptuveni 10% kuģošanas rezultātā
5. Palielinoties kuģu skaitam un to intensitātei, Baltijas jūrā palielinās arī kuģu notekūdeņu daudzums un to negatīvā ietekme uz trauslo jūras ekosistēmu pastāvēs.
6. Baltijas jūrā gadā nonāk trīs miljonu kruīza kuģu pasažieru saražotie "pelēkie" notekūdeņi, savukārt attīrīšanas iekārtas pieejamas tikai dažās Baltijas jūras reģiona valstu ostās, bet tai pašā laikā Sanktpēterburgas, Tallinas, Rīgas, Klaipēdas, Gdaņskas, Rostokas un Kopenhāgenas ostās trūkst tādas notekūdeņu pieņemšanas iekārtas, kādas pieprasa kruīza kompānijas.
7. Kuģu balsta ūdeņi spēj sevī koncentrēt 7000 - 9000 sugu, tādēļ kuģi tiek atzīti par galveno invazīvo sugu izplatīšanās avotu, jo Baltijas jūrā ir atklātas ap 120 invazīvo sugu un lielākā daļa no tām tomēr ir nejauši ievestas ar kuģiem.
8. Neskatoties uz to, ka organiskos alvas savienojumus ir aizliegts izmantot kuģu pretapaugumu krāsās, līmenis Baltijas jūras nogulsnēs saglabāsies vēl ilgu laiku un to noārdīšanās prasīs ilgu laiku.

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Transports Baltijas jūrā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/419689

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties