Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,85 (19%)
Cena ar atlaidi*:
3,64
Pirkt
Identifikators:743255
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Baltijas jūras piekraste    4
1.1.  Baltijas jūras vēsture    4
1.2.  Baltijas jūras ģeoloģiskā attīstība un krastu veidošanās    4
2.  Baltijas jūras vispārējs raksturojums    7
2.1.  Krasta līnija    7
2.2.  Ūdens sāļums un temperatūra    7
2.3.  Straumes    8
3.  Pludmales    9
3.1.  Pludmaļu morfoloģija    10
3.2.  Pludmaļu tipi    11
3.2.1.  Pastāvīgi smilšainas pludmales    11
3.2.2.  Periodiski mainīgās smilšainās vai grantaini oļainās pludmales    12
3.2.3.  Pastāvīgi grantaini - oļainas pludmales    13
3.2.4.  Mainīgās oļu – laukakmeņu – smilšu pludmales    13
3.2.5.  Laukakmeņu klājienu jeb bruģi    14
3.2.6.  Apaugušās pludmales    14
3.2.7.  Pļavu un niedrāju pludmales    14
3.2.8.  Erozijas pludmales    15
4.  Baltijas jūras piekrastes pludmales, peldvietas un to piemērotība atpūtai    16
5.  Izmantotā literatūra    21
Darba fragmentsAizvērt

Ievads
Pludmale ir jūras krasta joslas neatņemama, būtiska sastāvdaļa, parasti pirmā zemā sauszemes josla gar ūdenslīniju, kas epizodiski spēcīgu jūras vēju (vētru) laikā daļēji vai pilnīgi pārklājas ar uzplūstošām viļņu dzītām jūras ūdens masām.
Jūras krasta josla (piekraste) ietver divas atšķirīgas daļas: sauszemes joslu jeb piejūru un jūras seklūdens joslu jeb jūrmalu, kas sniedzas vidēji līdz 6–10 metru dziļumam. Piejūras josla vietām Latvijā var sasniegt vairākus desmitus kilometru. Turpretim tagadējā jūras krasta josla, kur notiek aktīva jūras vēju, straumju un viļņu darbība, parasti ir tikai dažus simtus metru plata.
Tagadējā jūras krasta joslā dienu no dienas, gadu no gada norisinās dabiskie ģeoloģiskie procesi. Vietumis jūra regulāri noskalo pamatkrastu un uzvirzās sauszemei, citur - krasts maz mainīgs, bet vēl citur tas pakāpeniski pieaug uz jūras rēķina. Pastāv nepārtraukta mijiedarbība starp pludmali un jūras seklūdens joslu, kur galvenie darbojošies spēki ir vējš un tā izraisītie viļņi un dažādas straumes. Tie pārvieto smiltis, granti un oļus pa jūras dibenu gar krastu, kā arī uz krastu vai no krasta jūrā. Uz pludmali, priekškāpām vai stāvkrastu iedarbojas viļņi un vējš, augstajos jūras stāvkrastos notiek arī nogāžu procesi (grunts noslīdējumi, nogruvumi, nobiršana u. c.). Vētru laikā, viļņu un nogāžu procesiem aktivizējoties, notiek stāvkrastu atkāpšanās. Uz visiem laikiem tiek zaudētas mežu un pļavu platības, ceļi un ēkas. Jūrā (pludmalē) no stāvkrasta nogruvušo vai nobirušo materiālu viļņi sašķiro: rupjais materiāls (oļi, laukakmeņi) paliek pludmalē, smiltis un grants tiek ieskalota jūrā un paliek seklūdens joslā vai ceļo gar krastu, bet māla un putekļu daļiņas duļķainā veidā tiek ienestas tālāk jūrā un mierīgā laikā nogulsnējas lielajos jūras dziļumos.






1. Baltijas jūras piekraste
1.1. Baltijas jūras vēsture
Novietojums pie Baltijas jūras ietekmējis Latvijas vēsturi un noteiks arī tās attīstību nākotnē.
• 5.gs.p.m.ē. – pirmās rakstiskās ziņas par Baltijas jūru, kad sengrieķu filozofs Hērodots rakstīja par jūru ziemeļos, kuras krastos var atrast dzintaru.
• 4.gs.p.m.ē. – grieķu ģeogrāfs Masilijas Pītejs nosauca to par Dzintarjūru.
• 2.gs.p.m.ē. – grieķu astronoms un matemātiķis Ptolemajs min Vendu jūru ( pēc ciltīm, kas dzīvo pie jūras ).
• 7.-10.gs. – Vikingu sirojumi.
• Senie slāvu hronisti jūru sauc par Varjagu jūru.
• 1070.g. – Ziemeļvācu hronikās nosaukums Mare Balticum.
• Skandināvu rakstos – Ostsee ( Austrumu jūra ).
• 1370.g. - Hanzas savienības laikos – Hanzas jūra ( ezers ).
• Pirmās jūras ceļu kartes par Zviedrijas piekrasti un Ālandu salām datētas ar 1270. gadu.
• Nepilnīgas kartes visai jūrai izveidotas 14.gs.
• 1594.g. – holandiešu kartogrāfs Merkators izdod precīzu Baltijas jūras karti.
• 1714.g. – pēc Krievijas cara Pētera I norādījumiem tiek izdots Baltijas jūras karšu krājums.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Baltijas jūras piekraste. Pludmales”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/743255

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties