Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,49
Ietaupījums:
0,99 (18%)
Cena ar atlaidi*:
4,50
Pirkt
Identifikators:594850
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 04.01.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 19 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    5
1.  Literatūras apskats    6
1.1.  Fitoplanktona un zooplanktona funkcijas un saistības jūru ekosistēmās    6
1.2.  Baltijas jūras ģeogrāfiski-morfoloģiskās un bioloģiskās īpatnības    9
1.3.  Rīgas līcis    10
2.  Materiāli un metodes    12
2.1.  Materiāla ievākšanas vietas apraksts    12
2.2.  Novērojumu metodes    13
2.2.1.  Fitoplanktona paraugu ņemšanas metode    13
2.2.2.  Fitoplanktona kvalitatīvā un kvantitatīvā noteikšana    14
2.2.3.  Zooplanktona paraugu ņemšanas metode    16
2.2.4.  Zooplanktona paraugu kvalitatīvā un kvantitatīvā noteikšana    17
2.3.  Datu apstrādes metodes    18
3.  Rezultāti un diskusija    20
4.  Secinājumi    29
5.  Pateicības    30
6.  Literatūras saraksts    31
Darba fragmentsAizvērt

Ievads
Pēdējo 40 gadu laikā Baltijas jūras vides stāvoklis ir krasi mainījies. Cilvēku aktivitātes jūrā un tās piekrastē rada lielu spiedienu uz jūras ekosistēmām. Visnopietnāk Baltijas jūru ir skārusi eitrofikācija, kas radusies, mijiedarbojoties dabiskajiem faktoriem un cilvēka darbības rezultātiem. 20. gadsimta otrajā pusē salīdzinoši lielā ātrumā, pieaugot barības vielu koncentrācijām, eitrofikācijas procesā mainījās jūrā dzīvojošo organismu daudzums un sugu sadalījums. Bioloģisko daudzveidību nopietni ietekmēja arī bīstamo vielu ieplūde jūrā. Par ekosistēmas izmaiņām skaidri liecina masveida aļģu ziedēšana un zivju daudzuma samazināšanās. Šīs problēmas vajadzētu risināt nekavējoties, negaidot līdz pilnīgai Baltijas jūras un tās apkārtnes nesaudzīgai izmantošanai, kas var novest līdz neatgriezeniskām sekām (HELCOM).
Jūras ekosistēmas mainības novērtēšanā neaizvietojami ir daudzgadīgie sistemātiskie novērojumi. Ilgtermiņa vides novērošana dod iespēju iegūt patiesu ekosistēmas struktūras un tās dabiskās mainības ainu, kaut arī nesniedz momentānu informāciju par izmaiņām populāciju līmenī. Tāpat vairāku gadu apsekojumi ir nepieciešami, lai atklātu ilglaicīgu izmaiņu tendences. Tādejādi, veicot ilggadēju paraugu ievākšanu un iegūto datu apstrādi, atrodot kopsakarības, iespējams iegūt rezultātus, kas ataino jūras ekosistēmas variēšanas cēloņus.

Mērķis: noskaidrot jūras ekosistēmas komponenšu fitoplanktona un zooplanktona saistību barības ķēdē.

Uzdevumi:
1. Apkopot pieejamo informāciju par fitoplanktona un zooplanktona saistību barības ķēdē jūras ekosistēmās, t.sk. Baltijas jūrā un Rīgas līcī
2. Aprakstīt metožu principus fitoplanktona un zooplanktona paraugu ievākšanai un apstrādei Baltijas jūrā.
3. Analizēt Rīgas līča ilgtermiņa fitoplanktona un zooplanktona datus trofisko attiecību aspektā.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,54 €
Materiālu komplekts Nr. 1143043
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Jūras fitoplanktona un mezozooplanktona abpusējās ietekmes”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/594850

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties