Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,99
Ietaupījums:
0,36 (12%)
Cena ar atlaidi*:
2,63
Pirkt
Identifikators:130202
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.10.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

2014.g. okeāna nozveja un zivju fermas nodrošināja pasauli ar 164 milj. t zivju, vēžveidīgo un molusku. No tiem 145 milj. t tika izmantots kā cilvēku pārtika, kas ir aptuveni 20 kg uz vienu iedzīvotāju gadā (FAO, 2015b).
Valstis, kurās visvairāk tiek nozvejots dabā: Ķīna, Indonēzija, Peru, ASV, Indija. Valstis, kurās visvairāk tiek nozvejots zivju fermās: Ķīna, Indija, Indonēzija, Vjetnama, Bangladeša (FAO, 2015c). Vairāk nekā puse no pasaules nozvejas nāk no Klusā okeāna. Nozvejas apjomus parasti ietekmē anšovu nozveja, suga, kas ir ļoti jūtīga pret okenogrāfisko apstākļu izmaiņām – El Niño dienvidu oscilāciju.
Kopš 1950.g. strauji attīstījās tehnoloģijas un palielinājās zvejas kuģu skaits. Tehnoloģijas sevī ietver radarus, helikopterus, satelītu sakarus un citus veidus, kā noteikt un izsekot zivju baru atrašanās vietu. Zvejošanā sāka izmantot lielākus un kvalitatīvākus tīklus un trīšus, kā arī jūrā parādījās kuģi, uz kuriem var pārstādāt un sasaldēt lomu. Šie faktori veicināja nozvejas strauju pieaugumu. Nozvejas apjomi kopš 1950.g. palielinājās aptuveni 7 reizes. 1950.g. tika nozvejots 20 milj. t zivju un jūras produktu, savukārt 2005.g. apjomi sasniedza jau 140 milj. t. Palielinājās arī zvejošanas dziļums no 150 m 1950.g. līdz 300 m 2005.g. (Nellemann et al., 2009). Šobrīd aptuveni 90% no zvejošanas reģioniem ir izsmelti (FAO, 2013).
Kopš 1995.g. starp pasaules valstīm tika ieviestas nozvejas kvotas, kas regulētu zivju populāciju un nepieļautu to samazināšanos. Zvejniekiem arī jāziņo cik daudz ir nozvejots. Neskatoties uz to ļoti daudzi zvejnieki pārkāpj šīs kvotas. Zinātnieki uzskata, ja zvejas apjomi nemainīsies, tad līdz 2048.g. notiks pilnīga zvejniecības degradācija (Worm et al., 2006).
Viens no veidiem kā nodrošināt pasaules iedzīvotājus ar zivju pārtiku nepārsniedzot nozvejas kvotas, ir palielināt zivju fermu skaitu un ražošanas apjomus. Pēdējos gadu desmitos zivju fermām ir arvien lielāka loma un šobrīd tās nodrošina ap 40% no nozvejas.

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Pārtikas resursu veidi: augkopības produkti, lopkopības produkti, zivis, jūras produkti”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/130202

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties