Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,49
Ietaupījums:
0,82 (15%)
Cena ar atlaidi*:
4,67
Pirkt
Identifikators:929510
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.11.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 23 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Latvijas valsts robežas institūts    5
1.1.  Robežu noteikšana un iezīmēšana dabā pēc LR nodibināšanas    6
1.2.  Robežu negrozāmības princips un Utti possidetis princips    8
2.  Abrenes robežkonflikts    11
2.1.  Abrenes apriņķa vēsturiskā piederība    11
2.2.  1920.gada 11.augusta Miera līgums, pamiera noslēgšana un saturs    13
2.3.  Abrenes statuss līdz 1997.gada ratificētā robežlīguma parakstīšanai    17
2.4.  Robežlīguma parakstīšanas process    20
3.  Protesti robežlīguma parakstīšanai, galarezultāts    23
3.1.  Rīkotās protesta akcijas    23
3.2.  Sūdzības Satversmes tiesā un Satversmes tiesas spriedums    24
3.3.  Pretrunīgie viedokļi    27
  Kopsavilkums    29
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    31
Darba fragmentsAizvērt

Princips, kas atzīst robežas par negrozāmām (kr.: нерушимы), iedibināts modernajās starptautiskajās tiesībās un noteikts tādos dokumentos kā 1975. gada Helsinku Akts un vairākos 20. gadsimta 70. gadu divpusējos līgumos. Tajā pašā laikā tiek vienprātīgi atzīts, ka “negrozāmība” neizslēdz robežu grozīšanu uz savstarpējas vienošanās pamata. Ja šo principu atpakaļejoši piemēro strīdam par Abreni, jautājums būtu, kuru no divām robežām būtu jāuzskata par negrozāmu? Latvija iestājas par 1920. gada robežu (pamatojoties uz 11. augusta Miera līgumu), bet Krievija atzīst tikai 1944. gada robežu. Krievija ir atgādinājusi Latvijai par saistībām, kas izriet no 1991. gada Pamatu līguma 6. panta, kurš nosaka, ka pusēm ir abpusēji jāievēro otras puses teritoriālā integritāte saskaņā ar Helsinku Akta principiem. Krievijai arī bija prātā 1944. gada robeža, kad tā pārmeta Latvijai, ka Latvija cenšas faktiski denonsēt saistības, kuras apņēmās ievērot šī Viseiropas foruma dalībvalstis.
Šīs apsūdzības tomēr nav dibinātas. Izvirzot pretenzijas uz Abrenes apriņķi, Latvija parūpējās, lai netiktu radīts iespaids, ka plānotas teritoriālas izmaiņas ar spēka lietošanas palīdzību. Saskaņā ar 1990. gada Latvijas valdības lēmumu robežas tiek noteiktas “līdz tam laikam, kamēr sarunās ar PSRS un KPFSR tiks izskatīts un izlemts jautājums…”. Atbilstoši 1994. gada valsts robežas likums lieto terminu “pagaidu demarkācijas līnija”. Latvija tādā veidā ir parādījusi, ka tiecas pēc mierīgām izmaiņām saskaņā ar robežu negrozāmības principu.
Krievija atšķirībā no Latvijas ir rīkojusies citādāk, piemēram, vienpusīgi pārveidojot Krievijas–Latvijas robežu no iekšējas par starptautisku. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,99 €
Materiālu komplekts Nr. 1309261
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Teritoriālais strīds starp Latviju un Krieviju Abrenes jautājumā konstitucionālo tiesību kontekstā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/929510

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties