Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
5,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:700156
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.10.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Sociālā pedagoģija kā zinātne   
2.  Sociālās pedagoģijas avoti   
3.  Sociālās pedagoģijas saikne ar citām zinātnēm, šo saikņu izpausmes veidi   
4.  Sociālās pedagoģijas kā zinātnes attīstības vēsture   
5.  Socializācijas process, tā faktori un iespējamie riski   
6.  Sociālā pedagoģija un sociālais darbs: kopīgais un atšķirīgais   
7.  Sociālpedagoģiskā darbība, tās saturs un jomas   
8.  Sociālais pedagogs, viņa profesionālā kompetence un darbības funkcijas. Sociālā pedagoga standarts   
9.  Bērnu un ģimenes sociālpedagoģiskā aizsardzība   
10.  Bērnu un jauniešu devianta uzvedība, tās cēloņi, izpausmes veidi   
11.  Bērnu un jauniešu atkarības: cēloņi, izpausmes, novērošanas iespēja   
12.  Pašagresija, tās cēloņi un izpausmes veidi   
13.  ‘’Ielas bērni’’   
14.  Vardarbība, tās cēloņi, izpausmes un sociālpedagoģiskā darbība tās mazināšanā   
15.  Viktimitāte   
16.  Bērnu un jauniešu kriminalitāte, tās mazināšanas iespējas   
17.  Sociālā korekcija, pāraudzināšana   
18.  Sociālpedagoģiskās darbības metodes un tehnoloģijas   
19.  Citu valstu sociālpedagoģiskā darba pieredze   
Darba fragmentsAizvērt

Zinātne par praktisku uzskatāma tad, ja prakses mērķi, tās jēga ir teorijas pamatprincips. Pedagoģija ir uzskatāma par praktisku zinātni, jo tās teorijas un prakses pamatā ir viens princips: izaudzināt bērnu un jaunieti par patstāvīgu un atbildīgu cilvēku.
Pašreizējo situāciju sociālajā pedagoģijā raksturo prakses attīstība, kas pamatojas valsts sociālo reformu un attīstības politikā. Sociālās pedagoģijas teorija atpaliek no prakses. Zinātnes atbilde uz straujo prakses attīstību ir sociālās pedagoģijas ienākšana augstskolās, publikācijas laikrakstos un konferenču referātu publikācijās.
Sociālā pedagoģija kā zinātne mūsdienās orientēta uz citu sociālo un humanitāro zinātņu atziņām un rezultātiem, piemēram, politiski ekonomisko valsts teoriju, sociālo politiku, socializācijas teoriju, mācību teoriju, sociālpsiholoģiju. Citu radniecīgo zinātņu atziņu integrācija sociālajai pedagoģijai ir īpaši raksturīga un varbūt ir pat tās būtība.
Termins “sociālā pedagoģija” radies Vācijā aptuveni 19.gs.vidū. Zinātnieks Kārlis Māgers (K.Mager) to darinājis kā alternatīvu terminam “kolektīvā pedagoģija”, kas bija pretstats “individuālpedagoģijai”. Savukārt Frederiks Dīstervēgs, zinātnieks – domātājs, vēlējies paplašināt savu klausītāju zināšanas izglītībā un lietojis terminu “sociāls”, runājot par prakses un teorijas vienotību, ko svarīgi izprast, apgūstot pamatizglītību. Zinātnieka izvirzītā tēze “Mācīties darot” sasaucās ar humānisma paradigmu sociālajā pedagoģijā – mācīties, radot un ticot labajam cilvēkā.
Arī F.Dīstervēgs, respektējot zinātniekus Ž.Ž. Ruso (J.J.Rousseau), J.H. Pestalociju (J.H.Pestalozzi) un vēlāk F.Frēbeli (F.Froebel), ticēja, ka cilvēki spēj attīstīties, respektēt un rūpēties viens par otru un strādāt kopējai labklājībai jēdziena “sociāls” ietvaros. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties