Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,68 (17%)
Cena ar atlaidi*:
3,31
Pirkt
Identifikators:161907
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.11.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 13 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    4
  Simboli Rīgas bīskapijas un arhibīskapijas naudā    6
  Rīgas bīskapija (1199 – 1253)    6
  Alberts fon Bukshēvdens (1199 – 1229)    6
  Feniņi, kalti kā brakteāti    6
  Nikolajs fon Nauens (1229 – 1253)    6
  Feniņi, kalti kā brakteāti    6
  Rīgas arhibīskapija (1253 – 1561)    7
  Johannes VI Ambundi (1418 – 1424)    7
  Ārlingi    7
  Feniņi    7
  Henings Šarpenbergs (1424 – 1448)    7
  Šiliņi    7
  Šerfi, kalti kā brakteāti    8
  Silvestrs Štodevešers (1448 – 1479)    8
  Feniņi    8
  Šerfi, kalti kā brakteāti    8
  Sede vakante (1479 – 1484)    9
  Feniņi    9
  Šiliņi, 1. variants (Rīgas arhibīskapijas un Rīgas domkapitula kopkalums)    9
  Šiliņi, 2. variants (Rīgas arhibīskapijas un Rīgas pilsētas kopkalums)    9
  Mihaels Hildenbrants (1484 – 1509)    9
  Šiliņi    9
  Tomass Šēnings (1528 – 1539)    10
  Feniņi    10
  Šiliņi    10
  Mārkas    10
  Vilhelms, Brandenburgas markgrāfs (1539 – 1563)    11
  Feniņi    11
  Šiliņi    11
  Dubultšiliņi    12
  Vērdiņi    12
  Dālderi    13
  Klipes    13
  Guldeņi    13
  Simbolu skaidrojums    15
  Saīsinājumi    16
  Nobeigums    17
  Avotu un literatūras saraksts    18
Darba fragmentsAizvērt

Ievads
Visā Rietumeiropā 13. gs. bija ekonomisko un politisko pārmaiņu laiks. Baltijas vēsturē tas iezīmējas ar krustnešu militāro agresiju un tirgotāju ekonomisko ekspansiju, kas izraisīja būtiskas pārmaiņas visā reģionā. Iekarotajā Latvijas un Igaunijas teritorijā tika izveidota konfederācija, kurā ietilpa Livonijas ordeņa (sākotnēji Zobenbrāļu ordeņa) valsts, Rīgas arhibīskapija (sākotnēji bīskapija), kā arī Tērbatas, Sāmsalas – Vīkas un Kurzemes bīskapija. Gluži dabiski, ka radās arī nepieciešamība izlaist savu naudu, tādējādi apliecinot politisko patstāvību un aizstāvot savas ekonomiskās intereses.
Šajā referātā tiks analizētas tikai ar Rīgas bīskapu un Rīgas arhibīskapu lēmumu kaltās monētas, kuras bija pilntiesīgs maksāšanas līdzeklis šajā viduslaiku valstī. Referātā netiks aprakstīti un analizēti Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa kopkalumi.
Nauda vienmēr bijusi ne tikai maksāšanas līdzeklis, bet arī iespēja demonstrēt attiecīgās teritorijas virsvaru . Nauda ir sava laika spogulis, kurā atspoguļojas visi svarīgākie notikumi. Sasaistot to kopā ar citām vēstures palīgdisciplīnām – heraldiku, sfargistiku, u.c., ar naudas palīdzību ir iespējams dziļāk pētīt šos notikumus. Tieši tā ir arī ar Rīgas bīskapijā un arhibīskapijā kaltajām monētām, kuras ir sava laika liecinieces un spēj pastāstīt kā par notikumiem, tā par cilvēku reliģiskajiem uzskatiem un domāšanas veidu, kurš ir saskatāms simbolos, kuri attēloti monētās. Tieši par šiem simboliem un monētu simboliku 13.gs. – 16.gs. Rīgas bīskapijā un Rīgas arhibīskapijā ir šis referāts. Referātā būs apskatīta šī simbolika un par darba mērķi esmu izvirzījis problēmu – kādi simboli ir atrodami Rīgas bīskapijas un Rīgas arhibīskapijas monētās un kādu nozīmi tie piešķir monētai?
Darbs balstītas uz Rīgas vēstures un kuģniecības monētu kolekciju, jo tā ir lielākā 13.gs. – 16.gs. monētu kolekcija Baltijā, kura ir arī analizēta, bet diemžēl tai nav izstrādāta tipoloģija, kas varētu atvieglot šī referāta veidošanu.
Naudas kalšanas tiesības līdz ar laicīgās varas tiesībām iegūst bīskaps Alberts 1207.gadā, kad viņš jauniegūto teritoriju dāvina Vācu Svētās Romas impērijas ķeizaram Filipam un saņem to atpakaļ kā lēni. Turpmāk Rīgas bīskapi un arhibīskapi ir impērijas firsti ar regālijām, tai skaitā, naudas kalšanas tiesībām. Šīs tiesības Alberts izmanto 4 gadus vēlāk, kad 1211. gadā viņš piešķir privilēģiju kalt Rīgas bīskapijas monētas Gotlandes tirgotājiem. Tādējādi par valdošo naudas (monētas) vērtību un svara attiecību kļūst Gotlandes sistēma, par kuras pamatelementu kļūst Rīgas sudraba svara mārka (207,82 grami). No vienas Rīgas sudraba svara markas var izkalt dažādu daudzumu monētu, jo monētu kvalitāti un vērtību nosaka izlaidēji.
Monētas pēc bīskapa pasūtījuma vēl tiek kaltas arī bīskapa Nikolaja laikā, bet nodibinoties Rīgas arhibīskapijai līdz pat 1418.gadam, kad par arhibīskapu tiek iecelts Johanness VI Ambundi, monētas netiek kaltas. Šis fakts skaidrojams ar to, ka pastāv saspīlēta situācija starp Livonijas ordeni un Rīgas arhibīskapiju, jo pilsēta, kurā kaļ monētas, Rīga ir te vienā, te otrā konfliktējošās organizācijas pusē. Šai laikā pārsvarā tiek lietotas citās valstīs kaltās monētas.
Pateicoties tam, ka naudas vērtību reāli noteica tās izgatavotājs Livonijas un Rīgas arhibīskapijas naudai bija ļoti kritusies vērtība un tādēļ no 1422.gada līdz 1426. gadam notika 4 landtāgi, kuros izstrādāja vairākpakāpju naudas reformu visā Livonijā valstī un pilsētās. Tika nolemts, ka Livonijas valsts un Rīgas arhibīskapija veidos kopkalumus, bet reāli dzīvē to sāka darīt tikai 16.gs. sākumā. Šī Livonijas centralizētā monētu savienība, kas rodas šīs reformas rezultātā, neraugoties uz zemes kungu biežajām politiskajām un ekonomiskajām nesaskaņām, pastāv līdz pat Livonijas sabrukumam 1561. gadā.
Naudas kalšana 15.gs. otrajā pusē un 16.gs. būtiski nemainās. Taču saskaņā ar 1452.gada Salaspils līgumu Rīga nonāk divu virskungu – Livonijas ordeņa mestra un Rīgas arhibīskapa atkarībā. Arī naudas kalšanas tiesības ordenim un arhibīskapijai ir kopīgas, bet ar noteikumu, ka trešā daļa no ienākumiem paliek pilsētai, jo tā veic visus kalšanas praktiskos darbus.
Monētu kalšana Rīgas arhibīskapijā tiek izbeigta līdz ar tās pastāvēšanas beigām 1563. gadā.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Simboli Rīgas bīskapijas un arhibīskapijas naudā no 13. līdz 16.gadsimtam”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/161907

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties