Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:291370
 
Vērtējums:
Publicēts: 17.01.2002.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Vajadzības un to raksturojums    4
1.1.  Vitālās vajadzības    7
1.2.  Sociālās un garīgās vajadzības    8
1.3.  Vajadzību augošā ietekme uz mūsdienu civilizāciju    10
2.  Motīvi un motivācijas – atšķirības un kopības    11
2.1.  Motīvi un to klasifikācija mūsdienās    13
2.2.  Izplatītāko motivāciju teoriju apskats    15
3.  Modernā pieeja motivāciju teorijām    19
3.1.  Ekstrinsīvās motivācijas    21
3.2.  Intrinsīvās motivācijas    23
4.  Uzmanības ietekme pircēja lēmuma pieņemšanā    25
5.  Secinājumi    27
6.  Summary    28
7.  Izmantotā literatūra    29
Darba fragmentsAizvērt

Cilvēku aktivitāšu iemeslu pētījumiem pamati tika likti jau sirmā senatnē. Gan Aristotelis, gan Demokrīts, Lukrēcijs, Platons un Sokrāts runāja par vajadzību kā “dzīves skolotāju” . Piemēram, Demokrīts uzskatīja vajadzību par galveno civilizācijas attīstības dzinējspēku, kas ne tikai radīja iespējas realizēties emocionālajiem pārdzīvojumiem, bet arī bija pamats valodas izveidei.
Aristotelis bija pirmais, kas pareizi formulēja cilvēka uzvedības mehānismus. Viņs uzskatīja, ka cilvēka aktivitātes vienmēr ir cieši saistāmas ar mērķi. Mērķis var būt kā tēls, tā arī priekšmets un tam attiecībā uz subjektu var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme.
Krietnu laiku vēlāk – XVIII gadsimta nogalē, franču materiālists E. Kondiljaks vajadzības izprata kā nemieru, ko izraisa kaut kā trūkums. Viņš uzskatīja, ka tieši pateicoties vajadzībām veidojas visi fiziskie un garīgie ieradumi.
Tikai XX gadsimta sākumā parādās teorijas, kas turpmākajā cieši saista vajadzību, motīvu un motivāciju jēdzienus (K. Levin, 1926, G. Allport, 1937 u.c.). Tajās jau veikta zināma to klasifikācija. Izdalītas organiskās un psihogēnās vajadzības, kas rodas audzināšanas un izglītības ietekmē (H. Murrey, 1938). Pie pēdējām attiecināmas arī vajadzības gūt panākumus, vajadzības pēc afilācijas, agresijas, neatkarības, cieņas, drošības u.c [10.,9.-14.lpp.].
Mūsdienās ir izstrādātas vairākas vajadzības definīcijas. Latvijā plašāk pielietotā ir šāda;

Vajadzība ir vairāk vai mazāk pastāvīgs darbību, enerģijas vai informācijas trūkums, kas nepieciešams indivīda veiksmīgai funkcionēšanai un attīstībai. Parasti vajadzības iedala vitālajās (viss, kas ir nepieciešams izdzīvošanai, ieskaitot ēdienu, skābekli, miegu u.c), sociālajās (sazināšanās, kolekcionēšanas, saprašanās u.c.), un garīgajās (mīlēt, rīkoties pēc atziņām, pašizteikties u.c.). Vēl vieglāk vajadzības iedalīt tikai divās grupās:
1) vajadzības, kuru apmierinājums nodrošina fizisko eksistēšanu un izaugsmi,
2) vajadzības, kuru veidošana un apmierinājums nodrošina psihes attīstību un garīgo
izaugsmi (sociālās un garīgās vajadzības).

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1117633
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties