Pašvaldību veidi un funkcijas

Pašvaldības, kas veic tā saukto municipāli pārvaldīšanu, tiek uzskatītas par katras demokrātiskas iekārtas pamatu, par demokrātijas šūpuli un arī tās spoguli: jo vairāk attīstītas pašvaldības, jo lielāka valstī demokrātijas. Tieši pašvaldību līmenī pilsoņi visvieglāk iesaistāmi pārvaldīšanas darbā, viņu zināšanas un spējas izmantojamas dzīves apstākļu uzlabošanai.
Atsevišķi pašvaldību elementi Eiropas valstīs bija sastopami jau pirms vairākiem gadsimtiem. Mūsdienīgas pašvaldības Eiropā un ASV sāka veidoties XIX gadsimta vidū. Daudzās valstīs uzkrātā pašvaldību izveidošanas un to darbības pieredze pamatprincipu viedā ir izklāstīta divos starptautiskos dokumentos:
Vispasaules deklarācijā par pašvaldībām, kas pieņemta Vietējo varas institūciju starptautiskās savienības (IULA) 27.kongresā Riodažaneiro, kurš notika 1985.gadā no 23. līdz 26.septembrim;
Eiropas hartā par pašvaldībām, kas pieņemta Eiropas Padomē Strasbūrā 1985.gada 15.oktobrī.
Abi dokumenti uzskatāmi par starptautiskiem pašvaldību izveidošanas standartiem. Tie tiek ņemti vērā arī Latvijā. Eiropas harta atbalstīta Latvijas Republikas Augstākajā Padomē. Eiropas hartā izvirzīta prasība, ka pašvaldību principam jābūt atzītam valstu iekšējos likumos un, kur iespējams, arī konstitūcijā. Ļoti vispārīgā formā noteiktumi par pašvaldībām ietverti Dānijas, Somijas, Portugāles un dažu citu valstu konstitūcijā. Latvijas Republikas Satversmē nekādi noteikumi par pašvaldībām nav minēti. Bet jau tajā pašā 1922.gadā, kad tika pieņemta Satversme, tika pieņemts arī likums par pagastu pašvaldībā. Pilsētu pašvaldību likumu pieņēma 1930.gadā.…