Rakstura iezīmes: aizdomīgums, humora izjūtas trūkums un grandiozitāte, kā arī neuzticēšanās svešiem cilvēkiem.
Raksturīga savu negatīvo īpašību projekcija; atsvešinātās īpašības rezultātā tiek uztvertas kā ārēji draudi. Projekciju nereti pavada personīgās omnipotences apziņa.
Augstā līmenī funkcionējoši paranoiķi tiecas izvairīties no psihoterapijas, ja vien viņi neizjūt dziļas emocionālas sāpes vai nesagādā izteiktu nemieru apkārtējiem.
Tā kā paranoīdas personības savu ciešanu cēloņus saskata ārpusē nevis sevī, tad smagāku traucējumu gadījumā viņi ir bīstamāki apkārtējiem nevis paši sev.
Paranoīds stāvoklis zinātniskajā literatūrā tiek apskatīts kā baiļu un kauna kombinācija. P.p. tik lielā mērā izmanto noliegumu un projekciju, ka kauns kļūst pilnīgi nepieejams viņa iekšējam “Es”. Ja narcistiskas personības nobīstas, atklājot savu neatbilstību, tad p.p. baidās no citu cilvēku nelabvēlīgas izturēšanās (galvenais fokuss uz citu cilvēku motīviem, nevis uz savu “Es”).
P.p. ļoti cieš no pārmērīgas skaudības. Bet viņi tiek ar to galā, izmantojot Aizvainojums un skaudība milzīgos apmēros reizēm pilnīgi nomāc viņu dzīvi. (Projekcijas rezultātā veidojas pārliecība, ka “citi mani pamet tāpēc, ka viņi mani apskauž par manām labajām īpašībām”.)
P.p. nomāc arī izteikta vainas izjūta, kura paliek neapzināta un tiek projicēta tādā pat veidā kā kauns.
Nepanesamais neapzinātās vainas izjūtas slogs ir vēl viena šādas personības iezīme, kas padara p.p. tik nepieejamus psihoterapijai. Viņi dzīvo ar šausmām, ja terapeits kaut ko par viņiem uzzinās, tad būs šokēts par viņu grēku darbiem un izvirtību un atraidīs vai sodīs par viņu izdarītajiem noziegumiem.
…
