Mišels de Monteņs "Esejas"

Zenta Mauriņa par Mišela de Monteņa esejām: Ir skaisti atrast savu rakstnieku, tikpat skaisti kā savu vismīļo. Lasot Monteņa esejas, man vienmēr ir licies, ka es pati tās esmu rakstījusi, kad grēki mani vēl neapgrūtināja un tagad velti meklētā pilnība man bija piešķirta. Monteņu es mīlēju, kad viņu vēl nepazinu, jo augot cilvēks meklē nevis tādus ceļa rādītājus, kas mūs aizved, kurp viņi grib, bet tādus, kas mums rāda pašmeklētu ceļu, kas mūsu tumsu apgaismo.
Renesanse bija kustība, kas, aizsākusies Itālijas pilsētās, izplatījās un rosināja cilvēkus jauna veida domāšanai. Pārejas periods no viduslaiku kultūras uz jauno laiku kultūru, Rietumu Eiropas un Centrāleiropas idejiskajā attīstībā. Tā nebija tikai klasiskās kultūras atdzimšana, bet gan radošs process ar savām vērtībām un mērķiem. Ar renesansi cilvēkiem kļuva pieejami klasisko autoru darbi oriģinālajās valodās. Līdz ar to arī labāka grieķu un romiešu klasiskās ētikas izpratne. Renesanses ētikas veidotāji- humānisti apgāza viduslaiku uzskatus par cilvēka niecību un atkarību no visuvarenā Dieva gribas. Tika izveidota jauna ētika- dzīves zinātne, kas cilvēku uzskatīja par radības kroni. Ētikas uzdevums bija izcelt cilvēka dižumu un spēju sevi vadīt un veidot. Cilvēks bija augstākais dabas radījums, kas ir pārāks par citām būtnēm. Viens no spilgtākajiem humānisma pārstāvjiem bija Mišels de Monteņsi.…