Lopkopība ir viena no vecākajām lauksaimniecības nozarēm, kura radusies 9. – 8. gadu tūkstotī p.m.ē. R Āzijā un Ēģiptē un pakāpeniski izplatījās uz Eiropas Z. Jau 19. gs sākās straujākā lopkopības attīstība – Lielbritānijā tika izveidotas gaļas – vilnas aitu šķirnes un vairākas ātraudzīgas cūku šķirnes, bet Nīderlandē, Vācijā, Dānijā un Šveicē – augstvērtīgas piena govju šķirnes. Lopkopība ir galvenā nozare attīstītajās Eiropas un Z Amerikas valstīs, Dānijā tā dod 90% produkcijas, ASV – 50%, bet Austrālijā un Jaunzēlandē šī nozare dod apmēram 80% lauksaimnieciskās produkcijas. Tāpat lopkopība dod daudzus vērtīgus pārtikas produktus: gaļu, pienu, sviestu, sieru, olas, kā arī izejvielas citām saimniecības nozarēm – vilnu un ādas.
Lieloppu audzēšana
Liellopu audzēšana attīstīta galvenokārt mēreno platuma grādu mežu un mežastepju reģionos. Gaļas liellopu audzēšana izvērsta: Argentīnā, Urugvajā, ASV, Ķīnā, Kanādā un Austrālijā, bet piena lopkopībā vadošās ir R Eiropas valstis, ASV un Jaunzēlande. D Āzijas valstīs izplatīta bifeļu audzēšana, kuru kopskaits pasaulē sasniedz 150 – 152 miljonus centneru gaļas gadā, kā arī tie dod treknu pienu (8%), kas dod līdz 2000 kg piena ik gadu. …
