Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:156499
 
Vērtējums:
Publicēts: 13.03.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Tēzes    4
1.nodaļa.  Nacionālās satversmes sapulces izsludināšana    6
1.1.  Ģenerālštatu sasaukšana    6
1.2.  Bastīlijas ieņemšana    7
2.nodaļa.  Francijas varas    9
2.1.  Nacionālās sapulces jaunizstrādātā konstitūcija    9
2.2.  Likumdošanas sapulce    10.
3.nodaļa.  Francijas republikas proklamēšana    12
4.nodaļa.  Cīņas ar iekšējiem un ārējiem ienaidniekiem    13
4.1.  Žirondistu un montanjāru – jakobīņu nesaskaņas    13
4.2.  Jakobīņu nākšana pie varas    13
  Nobeigums    15
  Izmantotās literatūras saraksts    16
Darba fragmentsAizvērt

Pēc Francijas karaļa Ludviķa XV nāves pie varas nāk viņa dēla dēls Ludviķis XVI (1754.-1792.).
Tas notika 1774. gadā. Viņš apprecas ar Terēzijas Marijas meitu Mariju Antuaneti. Par cik pēc dabas Ludviķis ir ar vāju gribu un viegli nokļūst citu ietekmē, Marijai Antuanetei uz viņu ir liela ietekme.
Gribēdams ar reformu palīdzību valstī nodibināt kārtību un celt iedzīvotāju labklājības līmeni, viņš par Francijas finansu ģenerālkontrolieri aicina Annē Robēru Žaku Tirgo.
Ludviķis XVI ievada tādas svarīgas reformas kā amatu un tirdzniecības monopolu, starpprovinču muitas atcelšanu, brīvu labības tirdzniecību, zemnieku brīvlaišanu, priviliģēto kārtu aplikšanu ar nodokļiem, kā arī pašvaldības iestāžu atjaunošanu.
Tirgo 1774. gadā atceļ iekšējās muitas labībai, samazina ceļu un tiltu naudas. 1776. gadā atceļ cunftes un atbrīvo zemniekus no valsts klaušām. Tirgo reformas izraisa opozīciju no priviliģēto kārtu un parlamentu puses, un, pēc Marijas Antuanetes ierosinājuma, Ludviķis XVI 1776. gadā Tirgo atlaiž.
1777. gadā Ludvķis XVI finansu ministra amatā uzaicina Žaku Nekeru. Par cik viņš bija protestants, tad oficiāli viņš ieņēma Francijas finansu galvenā direktora posteni. Nekers neveic jaunas reformas, bet cenšas ievērot taupības politiku. Viņš likvidē daudz nevajadzīgu amatu, atbalsta rūpniecību. Izceļoties karam ar Angliju, Nekers mēģina iegūt līdzekļus aizņēmuma ceļā.
1781. gadā viņš publicē valsts budžetu (Compte rendu, presente au Roi), kurā redzami lielie galma izdevumi. Viņa daudzie pretinieki panāk viņa atlaišanu tajā pašā gadā.
Lai novērstu valsts bankrotu, valdība atkārtoti ierosina ar nodokļiem aplikt arī priviliģētās kārtas. Tomēr 1787. gada notabļu sapulcē šo priekšlikumu noraida.
1788. gadā Ludviķis XVI aicina valdībā atpakaļ Nekeru, kurš 1789. gadā panāk plašu sabiedrības aprindu pieprasīto ģenerālštatu sasaukšanu, piešķirot trešajai kārtai tik pat daudz deputātu (600), cik abām priviliģētajām kārtām (muižniekiem un garīdzniekiem) kopā.
Ģenerālštati atklāj savas sēdes 1789. gada 5. maijā, Versaļā. Šo dienu uzskata par Lielās franču revolūcijas sākumu. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −6,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1119045
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties