Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,30 (12%)
Cena ar atlaidi*:
2,19
Pirkt
Identifikators:562533
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Latviešu glezniecības attīstību 19.gs.otrajā pusē arvien vairāk sāka ietekmēt krievu mākslas skola, ko galvenokārt noteica mākslinieku izglītošanās Pēterburgas Mākslas akadēmijā. Paralēli latviešu gleznotāji papildināja pieredzi individuālās studijās Vācijā, Francijā un citviet Eiropā. Latvijā pieticīgas mākslas izglītības iespējas parādījās 19.gs. 70.gados, līdztekus vēl pastāvot daiļkrāsotāju amatiem, kuros varēja iegūt amatnieciska līmeņa iemaņas. Pēterburgas Mākslas akadēmijā, līdzīgi kā Eiropas akadēmijās, tika apgūta pamatīga akadēmiskā skola, kas balstījās galvenokārt uz klasicisma principiem. Gleznotājiem bija veikli jāsacer stāstošas figurālas kompozīcijas ar antīkās mitoloģijas un vēstures, bībeliskiem vai Krievijas pagātnes sižetiem. Akadēmisms, kas uzturēja spēkā klasiskās mākslas tradīcijas, izkoptu amata prasmi un prasību pēc precīza dabas atdarinājuma, apvienoja sevī klasicisma, romantisma un reālisma elementus. Vietējās mākslas dzīves apstākļos 19.gs.otrajā pusē Latvijas stājglezniecībā dominēja pasūtījuma portreti, taču gleznotajiem portretiem jau gadsimta vidū nācās sacensties ar dagerotipijas un fotogrāfijas radīto konkurenci. Latvijā tāpat kā Eiropā fotogrāfija izplatījās, sākot ar 19.gs.40.gadiem. Pēc pasūtījuma tika gleznotas altārgleznas baznīcām, nereti – historisma laikmetā iecienītās kopijas. Tā laika glezniecībai kopumā raksturīga atbilstība dabai un vizuālās realitātes atveidojums. Krāsa pārsvarā pārkārtojās formai, jo noteicošais bija zīmējums un vienmērīgs skaidri norobežotu apjomu modulējums ar tonālām pārejām no tumšā un gaišo, perspektīvi risinātās kompozīcijās tika panākta telpiskuma ilūzija. Populārākā bija eļļas tehnika. Dominēja tumšas, dziļas, siltas krāsu gammas. Būtisks tālaika glezniecības vērtējuma kritērijs bija darbu pabeigtība, perfekts nostrādājums. Priekšstats par mākslinieciskās formas elementu – krāsas, līnijas u.c. – pašvērtību radās vēlāk, 19.-20.gs. mijā. Ievērojamākie pirmo latviešu gleznotāju vāciskās cilmes laikabiedri J.Dērings un J.Zīgmunds pārsvarā darbojās portreta žanrā, kurā, saglabājoties iepriekšējo stilu un virzienu ietekmēm, pastiprinājās naturālisma tendence.
Drēzdenes Mākslas akadēmiju beigušais Jūliass Dērings, 1845. Gadā pārcēlās uz Jelgavu, atrada šeit savu otro dzimteni. Pēc literatūrā sastopamām ziņām viņš radījis milzīgu skaitu portretu – vairāk nekā 1100. Daļa ģīmetņu gleznotas no dabas, nogludinātiem triepieniem rūpīgi modelējot sejas vaibstus, un atbalso bīdermeierisku idealizāciju un sīkumainību detaļās, daļa bijušas 19.gs. raksturīgās muižnieku dzimtu locekļu portretu kopijas.…

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latviešu glezniecība 19.gs.beigās - 20.gs.sākumā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/562533

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties