Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,99
Ietaupījums:
1,14 (19%)
Cena ar atlaidi*:
4,85
Pirkt
Identifikators:533439
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.11.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 25 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  “Vārdi par grāmatām”    9
1.1.  Krišjāņa Valdemāra idejas un ierosinājumi    9
1.2.  Aleksandra Johana Stendera idejas un ieteikumi    13
1.3.  Kopsavilkums    17
2.  Krišjāņa Valdemāra “300 stāstos” iekļauto dzejoļu, stāstu, mīklu un uzdevumu analīze un avoti    80
2.2.  Stāstu analīze    21
2.3.  Mīklu un rēķinumu analīze    28
2.4.  Kopsavilkums    30
3.  Tēzes    32
4.  Izmantotā literatūra    33
5.  Atsauces un paskaidrojumi    35
Darba fragmentsAizvērt

Trīsdesmito gadu vidū, kad jau Kurzemē un Vidzemē bija atcelta dzimtbūšana, aktīvi sāka veidoties latviešu inteliģence. Tas bija sociālais slānis, kurš ļoti lielu nozīmi piešķīra mācībām semināros, ģimnāzijām un universitātēm. Šai aktīvajai inteliģencei ir pavisam īpaša loma lasīšanas vēsturē, jo, tā kā tai vairāk bija pieejama citu tautu literatūra un daudz plašāks izlasāmās literatūras klāsts, tad iegūto informāciju savā literārajā un publiskajā darbībā viņi varēja sniegt tālāk, iepazīstinot ar to plašāku sabiedrību. Tieši sabiedrību, nevis kādu šauru lasītāju grupu vai loku kā to darīja hernhūtieši1 (skat. saīsinājumu paskaidrojumu darba beigās), kas 18. gadsimta vidū ar roku rakstīja nepieciešamo ceremoniju tekstus Vidzemes brāļu draudžu vajadzībām.
Piemēram, 20. gados savus darbus sāka publicēt literāts un pedagogs Andrejs Bergmanis (1810.-1869.), Biržu ērģelnieks un skolotājs Ansis Līventāls (1803.- 1878.); arī Vidzemes skolotāju semināra vadītājs Jānis Cimze. Šo semināru apmeklēja un vēlāk tautā kā literāti pazīstami kļuva dzejnieks Jānis Ruģēns (1817.-1876.), literatūrkritiķis, publicists un sabiedrisks darbinieks Juris Caunītis (1826.-1861.), rakstnieks Juris Neikens (1826.-1868.), skolotājs Ernests Dinsbergs (1816.-1902.), dzejnieks Frīdrihs Mālbergs (1824.-1907.) un citi. Literātu lasīšanas mērķis bija apgaismība un universālu zināšanu ieguve. Latviešu inteliģenti lasīja reliģisko literatūru- katehismus, dziesmu grāmatas, Bībeli. Tomēr, ne visi aprobežojās ar to vien. Daudzi sekoja visai latviešu grāmatniecībai, plaši inteliģence iepazinās ar vācu grāmatniecību un presi, kas pavēra plašu skatu uz pasaules kultūras strāvojumiem, zinātniskās un mākslinieciskās domas sasniegumiem. Latviešu laikrakstos un grāmatās tika publicēts milzumdaudz dažādu anekdotisku, sadzīvisku kodolīgu nostāstu. Šī sabiedrības daļa interesējās par vācu zinātnisko literatūru, par apcerējumiem par Latvijas teritoriju, par vēsturi un par pašiem latviešiem. Literatūra zinātnēs par latviešiem noliedza, ka latviešu tautai var rasties nacionālā pašapziņa, bet inteliģenti to smēlās tieši šajos rakstos. Vienlaicīgi dažādiem darbiniekiem literatūra, zinātne, filozofija, kā arī reliģija pavēra skatu uz humānu, cildenu un nozīmīgu cilvēka ideālu.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Krišjāņa Valdemāra “300 stāstu“ avoti”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/533439

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties