Krievu nacionālā virtuve

Krievu galds plaši pazīstams ārzemēs ar savām delikatesēm: kūpinātām stores muguriņām, servjuga ar mārrutkiem, mazsālītiem lašiem, sarkanajiem, melnajiem un rozā ikriem, marinētām un sālītām sēnēm(vilnīši un baravikas), – kurš kopā ar krievu „Kristāla” degvīnu sastāda ne tikai skaistu buķeti, bet arī precīzi harmonē arī garšas ziņā. Protams, šie izmeklētie gatavie produkti, neskatoties uz savu savdabīgo un izmeklēto garšu, nedod pietiekošu priekšstatu par krievu virtuvi, par dažādu karsto ēdienu garšas īpatnībām, par krievu nacionālā galda ēdienu klāstu.
Krievu virtuve tādā veidā, kādā tā saglabājusies līdz mūsdienām, Galīgi izveidojusies 100 gadus atpakaļ,19. gs. otrajā pusē , kad neoficiāli tā tika apkopota.No 19.gs. 40 – 80 gadiem tika izdots liels daudzums grāmatu, kuru autoru sabiedriskais stāvoklis bija no zemniekiem līdz dižciltīgiem aristokrātiem. Pie tam ģeogrāfiski tas ietvēra visu krievvalodīgo populāciju no visiem zemes reģioniem. Krievu virtuve tūkstoš gadus garajā attīstībā pārdzīvojusi vairākus attīstības posmus. Katrs no viņiem ir atstājis zināmu mantojumu krievu klasiskajā virtuvē, ēdienu kompozīcijās gan pēc garšas, gan pēc satura. Tiek uzskaitīti 6 šādi posmi:
1.Senkrievu virtuve (IX – XVI gs.)
2.Maskavas valsts virtuve (XVII gs.)
3.Pētera – Katrīnas laiku virtuve (XVIII gs.)
4.Pēterburgas virtuve (XVIII gs. beigas – XIX gs. 60.gadi)
5.Viskrievijas nacionālā virtuve ( XIX gs.60.gadi – XX gs.sākums)
6.Padomju virtuve ( no 1917.gada – mūsdienām) …