Klientu piesaistes metodes X kultūras namā / ID: 904504

Autors: burunduks (5)

Vērtējums:

Publicēts: 26.04.2016.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 12 vienības

Atsauces: Ir

Laikposms: 2011. - 2015. g.

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Anotācija	3
	Ievads	4
1.	Vispārējā un kultūras mārketinga salīdzinājums	6
1.1.	Vispārējais mārketinga modelis	7
1.2.	Kultūras mārketings un tā modelis	9
1.3.	Mārketinga programma un tās galvenie elementi	13
2.	Skrundas novada publisko pasākumu mārketinga programma	16
2.1.	Skrundas novada publisko pasākumu pieprasījums	19
2.2.	Kultūras nama mērķi un uzdevumi	20
2.3.	Mārketinga komunikāciju komplekss Skrundas novadā	22
2.4.	Komunikāciju virzība līdz apmeklētājiem	25
2.5.	Skrundas novada kultūras pasākumu pieprasījums un piedāvājums-praktiskais pētījums	26
3	Secinājumi un priekšlikumi	30
	Izmantotā literatūras un avotu saraksts	32
	Pielikumi	33

Darba fragmentsAizvērt

3. Secinājumi un priekšlikumi
Ikviena uzņēmuma darbību veido un attīsta tās vadītājs un darbinieki, kā arī savstarpējā sadarbība un komunikācija starp nosauktajām pusēm. Vadītāja pienākums ir veidot uzņēmuma kopējo struktūru un virzīt darbiniekus ar savu darbību uz noteikta mērķa sasniegšanu. Savukārt uzņēmuma darbinieku uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk un ar mazāku izmantojamo resursu daudzumu sasniegt kopējo uzņēmuma mērķi.

Pētījuma gaitā darba autore izstrādāja šādus secinājumus:
1. Skrundas novadā kultūras darbā strādā ilggadīgi darbinieki ar lielu profesionālo pieredzi, kas garantē zināmu stabilitāti un profesionalitāti darbā, bet draud ieslīgt rutīnā, neveicinot novitātes.
2. Drukāto informāciju par pasākumiem Skrundas centrā novirzīt uz pagastiem, kas sekmētu novada attālāko iedzīvotāju aktivitāti pasākumu apmeklēšanā. Afišu izvietošana pagastu centros.
3. Populārāko kultūras un sporta pasākumu veiksmes atslēga slēpjas efektīva mārketinga kompleksa pielietojumā. Skrundas kultūras namam nav izstrādāts mārketinga plāns.
4. Mārketinga komunikācija Skrundas novadā notiek daļēji. Nepieciešama aktīvāka sadarbība pasākumu organizatoru vidū. Klienti paši nevēlas meklēt informāciju par pasākumiem.
5. Skrundas novadā trūkst tūrisma informācijas centra. Informācijas centrs nodrošinātu kultūras un sporta pasākumu lielāku apmeklētību.
6. Kultūras mārketingam ir liela nozīme pilsētas ārējā tēla veidošanā, jo tas mērķtiecīgi virza Skrundas atpazīstamību.

…