Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,99
Ietaupījums:
0,96 (16%)
Cena ar atlaidi*:
5,03
Pirkt
Identifikators:829626
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  INSPEKCIJAS VADĪTĀJA ZIŅOJUMS    3
  JURIDISKAIS STATUSS UN STRUKTŪRA    9
  INSPEKCIJAS DARBA PRIORITĀTES    10
  GALVENIE UZDEVUMI    10
  INSPEKCIJAS DARBĪBU RAKSTUROJOŠIE GALVENIE DOKUMENTI    11
  INSPEKCIJAS VADĪBAS DARBS    12
  PĀRSKATA GADĀ NOTIKUŠĀS BŪTISKĀKĀS IZMAIŅAS    14
  INSPEKCIJAS 2002.GADA DARBĪBAS REZULTĀTI UN TO IZVĒRTĒJUMS    15
  PASĀKUMI, KAS VEIKTI PAKALPOJUMU KVALITĀTES UZLABOŠANAI    18
  PASĀKUMI, KAS VEIKTI IEKŠĒJĀ AUDITA IETEIKUMU REALIZĀCIJAI    18
  INSPEKCIJAS ATTIECĪBAS AR SABIEDRĪBU    18
  STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA    19
  FINANSĒJUMS UN TĀ IZLIETOJUMS    21
  VALSTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS INSPEKCIJAS VALSTS BUDŽETA LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS (LATOS)    21
  VALSTS PAMATBUDŽETA LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS (LATOS)    21
  VALSTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS INSPEKCIJAS SAŅEMTO ZIEDOJUMU UN DĀVINĀJUMU IZLIETOJUMS    22
  PĀRSKATS PAR 2002.GADA KULTŪRAS PIEMINEKĻU IZPĒTES, GLĀBŠANAS UN RESTAURĀCIJAS PROGRAMMAS IZPILDI    22
  KULTŪRKAPITĀLA FONDA MĒRĶPROGRAMMAS ”LATVIJAS KULTŪRAS PIEMINEKĻU IZPĒTES, GLĀBŠANAS UN RESTAURĀCIJAS PROGRAMMA 2002. GADAM” IZPILDE    24
  PAPILDUS PIEŠĶIRTO LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS KULTŪRAS PIEMINEKĻU IZPĒTEI UN GLĀBŠANAI    25
  KULTŪRAS MINISTRIJAS PASŪTĪTIE PĒTĪJUMI KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS UN SAGLABĀŠANAS JOMĀ    25
  PERSONĀLA IZGLĪTOŠANA    26
  PROGNOZES UN PLĀNI    26
Darba fragmentsAizvērt

Kultūras mantojuma saglabātības pakāpe.
Kopumā kultūras pieminekļu tehniskais stāvoklis uzlabojas. Tas saistīts ar to, ka objekti iegūst saimniekus un tiek pārveidoti izmantošanai. Atsevišķu objektu tehniskais stāvoklis joprojām ir kritisks – tas saistīts ar restaurācijai nepieciešamajiem lielajiem finansu ieguldījumiem.
Apzinātais, uzskaitītais un izpētītais mantojuma apjoms.
Notiek vispārīga mantojuma apsekošana Latvijā. Apzināto kultūrvēsturiski vērtīgo objektu skaits Latvijā – 25 500, t.sk. 8428 valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi.
Daļējs finansējums iegūts no Kultūrkapitāla fonda. Tomēr kopumā pētniecības apjoms finansējuma trūkuma dēļ vēl ir nepietiekams, tas nevar nodrošināt mantojuma kvalitatīvu saglabāšanu.
2002.gadā uzsākta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma vietas Rīgas vēsturiskā centra buferzonas (aizsardzības zonas) ēku un būvju inventarizāciju. Koncepcijas “Rīgas vēsturiskais centrs. Vīzija 2002/2020” izstrādes gaitā apsekots Rīgas vēsturiskais centrs un buferzona, noteikta kvartālu kultūrvēsturiskā vērtība. Izstrādātā Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības koncepcija „Vīzija 2002/2020” starptautiski ir novērtēts kā ļoti labs konceptuāls dokuments turpmākai kultūras mantojuma saglabāšanas politikai.
Draudi galvenokārt saistīti ar nepārdomātu saimniecisko darbību, visbiežāk – būvniecību. Nav pieļauti kultūrvēsturisko vidi postoši pārveidojumi (kultūrvēsturiski vērtīgu ēku nojaukšana, tipveida nepiemērotas degvielas uzpildes stacijas, ūdenstilpju aizbēršana, kvartālu nojaukšana vēsturiskajos centros, jauna celtniecība parkos u.c.). Laikā no 2002. gada 7. februāra līdz 10. februārim Turaidas pilskalna Rietumu daļā notika vairākkārtēja grunts virskārtas noslīdēšana, kas būtiski apdraudēja Turaidas pils stabilitāti. Pils glābšanai tika piešķirts papildus valsts budžeta finansējums. Koka ēka Rīgā, Baznīcas ielā 18 netika nojaukta, bet demontēta, paredzot ēkas restaurēšanu un uzstādīšanu citā vietā. Uzsākta strikta cīņa pret nelikumībām un Rīgas vēsturiskā centra nepārdomātu pārveidošanu. Aktīvu lomu šajā procesā ieņem sabiedrība un masu saziņas līdzekļi. Uzsākts aktīvs darbs, lai panāktu Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma pieņemšanu.
Zaudēto kultūrvēsturisko vērtību apjoms.
2002.gada 5. decembrī ugunsgrēks daļēji izpostīja Cesvaines pili. Saskaņā ar likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 28. pantu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir noteikusi Cesvaines pils kultūrvēsturisko vērtību pirms ugunsgrēka, kas bija 6,037 milj. Ls Kultūrvēsturiskās vērtības zaudējumi pēc ugunsgrēka – 1,992 milj. Ls. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir sagatavojusi Cesvaines pils glābšanas un izmantošanas priekšlikumu.
Stokmann centra būvniecības rezultātā aizbūvēts pilsētas kanāls. Sliktā tehniskā stāvokļa dēļ daļēji nojauktas ēkas Rīgā, Kalēju ielā 70;72;74 un 13. janvāra ielā 21/23. Turpinās autentisko koka logu nomaiņa.
2002. gads ir sākums aktīvai investoru un uzņēmēju kampaņai pret Inspekciju, lai panāktu sev vēlamu lēmumu pieņemšanu. Liela daļa laika tika veltīta šādu problēmu risināšanai, tā atņemot laiku praktisku pieminekļu aizsardzības jautājumu risināšanai.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,21 €
Materiālu komplekts Nr. 1157679
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2002.gada darba pārskats”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/829626

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties