Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,48 (12%)
Cena ar atlaidi*:
3,51
Pirkt
Identifikators:929634
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 04.01.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Nobeigums
Pirms tehnikas attīstības, kuras rezultātā, radās jauns mākslas virziens – kino, cilvēkiem nebija nekāda priekšstata par to, ka kaut kas tāds ir iespējams, ka varēs redzēt kustāmies dzīvus cilvēkus uz ekrāna vai uz sētai pāri parvilkta palaga.
Pasaulei bija grūti pieņemt, ka ir sācies jauns, kino gadsimts un Latvijas Republika nebija izņēmums. Cilvēki, kā jau pret visu jauno, arī pret kino attiecās skeptiski un negribēja pieļaut tā iekļaušanos kopējā kultūrā. Bet neskatoties uz visiem centieniem, bija izaugusi paudze, kura nevarēja dzīvot bez kino. Parādījās iespēja atdzīvināt pagātni, mainīt tagadni un redzēt vēl nebijušu nākotni. Cilvēki saprata, ka kino ir ne tikai bauda, bet reāls spēks, kuru var izmantot, lai iespaidotu, vadītu un ierobežotu. Skatoties kino, cilvēkiem sāka rasties nebijušas emocijas un idejas, jauni elki un viedokļi. Fantāzijas sprosts tika atvērts, radās jaunu ideju plūsma, kuru augstākajām valsts varām vajadzēja ierobežot. Šo spēku nekavējās izmantot Latvijas Republikas valdība, bez cenzūras netika izlaista neviena filma, tas radīja gan pozitīvas, gan negatīvas sekas. Pozitīvi bija tas, ka samazināja vai pilnīgi aizliedza ainas, kuras atainoja vardarbību, bija saistītas ar reliģiju un rasismu. Tomēr cilvēkiem tika liegts uzzinat par citām kultūrām, redzēt, citus viedokļus, dzīves stilu un citus uzskatus. Tas radīja plašu neapmierinātību skatītājos. No otras puses tika radīts īpašs propagandas līdzeklis hronika,, kas bija sākums Latvijas kinomākslai. Latvieši kā radoša, bet paklausīga tauta, filmēja to, ko viņiem lika, tajā laikā arī atrada iespējas iemācīties ko jaunu un attīstīt savas prasmes. Tika iemūžināti Latvijas lepnumi – daba, darbaspars, rūpnīcu un lauksaimniecību augstie panākumi, sporta sasniegumi, kā arī atdzīvinātas brīvības cīņas un pārciestie kara gadi.
Kinoprasme attīstījās, un atsevišķu entuziastu dēļ radās aktierfilmas, ko mūsdienu latvieši piemin joprojām. Lielfilmas par nacionālajiem varoņiem un tipisko etalonu – latviešu bāleliņu, bija un ir tuvs latviešu sirdīm. Periodā no 1920. - 1940. gadam tika veikts grūtākais darbs, attīrīti ceļi un ielikts pamats nākamajām paaudzēm. Manuprāt vissvarīgāk ir tas ka, latvieši parādīja un pierādīja, ka mums ir savs nacionālais kino, kas vēl mūsdienās turpina strauji attīstīties.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,76 €
Materiālu komplekts Nr. 1236622
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Kinomāksla neatkarīgajā Latvijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/929634

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties