Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,56 (14%)
Cena ar atlaidi*:
3,43
Pirkt
Identifikators:117704
Vērtējums:
Publicēts: 17.04.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Elektroenerģijas izmantošanas sākumi Latvijā    3
  Vienota Latvijas elektrotīkla dzimšana    6
  Elektroapgādes sistēma kara laikā    9
  Energosaimniecības organizatoriskās struktūras    11
  Augstsprieguma tīkla pēdējais projekts Latvijā    15
  Secinājumi    16
  Izmantotā literatūra    16
Darba fragmentsAizvērt

Mūsdienās cilvēka dzīve bez elektrības ir gandrīz vai neiedomājama. Grūti iedomāties rūpniecības un dažādu citu tautsaimniecībā nozīmīgu uzņēmumu darbību bez elektrības pievades – tas ir pilnīgi nereāli. Elektroenerģijas industrijas attīstība vienmēr ir bijusi soli priekšā citām rūpnieciskajām nozarēm, jo nosacīti ir citu rūpniecisko nozaru attīstības balsts. Kaut arī tā ir cietusi lielus zaudējumus II Pasaules kara laikā, šodien elektroapgādes darbojas nevainojami un aizvien pilnveidojas. Savā darbā vēlos sniegt ieskatu elektroenerģijas un augstsprieguma tīklu vēsturiskos rašanās aspektus un attīstības galvenos posmus Latvijā. Kā radušies elektro pārvades līnijas (EPL), lielākās Latvijas hidroelektrostacijas uzzināsies iepazīstoties ar mana referāta saturu.

Elektroenerģijas izmantošanas sākumi Latvijā

19.gs. beigās sākās neapturams elektrības uzvaras gājiens. To noteica elektroenerģijas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem enerģijas veidiem. Elektro-enerģijas izmantošana īpaši paplašinājās pēc trīsfāžu maiņstrāvas izgudrošanas un ieviešanas.
Ir zināms, ka 1876. gadā Rozenkranca metālapstrādes fabrikā Rīgā tika lietota elektriskā apgaisme. 1879. gadā Pārdaugavā, Švarca koncertdārza un ēkas apgaismošanai ierīkota vietējā elektrostacija. Par gaismekļiem tika izmantotas loka spuldzes. Nelielas elektrostacijas sāka ierīkot arī citās fabrikās un iestādēs.
Gāzes apgaismes iekārtas bojājuma dēļ 1882. gadā izcēlās ugunsgrēks Rīgas pilsētas Vācu teātrī (tagadējais Nacionālais teātris), tāpēc, lai paaugstinātu apgaismes iekārtu drošību, 1887. gadā tur ierīkoja 42,5 kW jaudas līdzstrāvas elektrostaciju.
Elektroietaišu būvi Rīgā veicināja 1888. gadā nodibinātā Krievu-Baltijas elektrotehniskā fabrika, kurā ražoja dinamomašīnas, elektromotorus, elektrostaciju, tramvaju u.c. elektroiekārtas. 1901. gadā šai rūpnīcai deva nosaukumu ”UNION”.
Elektrostaciju būve sākās arī citās Latvijas pilsētās. Liepājā pirmo elektrostaciju iedarbināja 1899. gadā. Tā bija līdzstrāvas elektrostacija ar 570 kW jaudu. Laikā no 1906. līdz 1907. gadam šajā spēkstacijā uzstādīja papildus agregātus ar 820 kW jaudu. Ar 1900. gadu Liepājā tika uzstādītas arī lielākas jaudas elektrostacijas un 1905. gadā kara ostā sāka darboties elektrostacija ar 1000 kW jaudu, kas ar elektrību apgādāja arī apkārtējo rajonu. 1910. gadā sāka darboties elektrostacija Ventspilī un drīz pēc tam arī Daugavpilī. Jelgavā pirmo elektrostaciju uzcēla 1917. gadā, bet pirms tam tur jau bija darbojušās dažas nelielas jaudas elektrostacijas.
Mazjaudīgās, vietējās nozīmes un pēc parametriem atšķirīgās elektro-stacijas nespēja apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu pēc elektroenerģijas, tāpēc Rīgas pilsētas pārvaldei nekas cits neatlika kā organizēt jaunas, lielas jaudas elektrostacijas būvi, kas spētu nodrošināt visas Rīgas elektroapgādi. 1903. gadā tika apstiprināts izstrādātais projekts un elektrostacijas būve varēja sākties.
1905. gada 14. maijā Andrejsalā sāka darboties pilsētas termoelektro-stacija. Tajā bija uzstādīti seši tvaika katli un trīs jaudīgas tvaika mašīnas, kas piedzina trīzfāžu 3000V sprieguma ģeneratoru. Vienlaikus ar elektrostaciju tika būvētas arī augstsprieguma un zemsprieguma kabeļu līnijas.
Pirmā pasaules kara laikā uz Krieviju evakuēja daudzus elektrostaciju agregātus un gandrīz visu elektrotehnisko rūpniecību. Pēc I pasaules kara, 20. gados, Latvijā darbojās 63 elektrostacijas ar vietējiem elektrotīkliem. 15 elektrostacijas bija valsts, 13 pašpārvalžu pārvaldībā, bet pārējās – privātās. Pavisam drīz 28 elektrostacijās jau darbojās ūdensturbīnas. Pieprasījums pēc elektroenerģijas auga augumā, tāpēc Rīgā un arī citās elektrostacijās tika uzstādīti papildus un daudz jaudīgāki turboģeneratori kā arī maiņstrāvas ģeneratori.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,32 €
Materiālu komplekts Nr. 1222533
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Augstsprieguma tīklu vēsture Latvijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/117704

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties