Elizabete I 1585.g bija atbalstījusi sacelšanos pret Spāniju Nīderlandē, kur viņa atbalstīja protestantus cīņā pret Filipu II. Un Īrijā, kur katoļu pāvests atbalstīja katoļus cīņā pret angļiem. Kādā brīdī, bez oficiālas pauzes, aukstais karš izvērtās atklātā konfliktā.
Romas pāvests neatzina Elizabeti par likumīgu valdnieci un cerēja, ka viņa tiks gāzta no troņa. Viņi kopīgi ar absolūtisma pretiniekiem Anglijā atbalstīja Elizabetes sāncensi Skotijas karalieni Mariju Stjuarti. Ar uzticamu valsts ierēdņu palīdzību karalienei izdevās atklāt sazvērestību. Kad sacēlušies kalvinisti padzina Mariju Stjuarti no Skotijas, viņa meklēja glābiņu Anglijā. Elizabete lika Mariju ieslodzīt un turēja apcietinājumā 19 gadus. Pret viņu tika izvirzīta apsūdzība par sazvērestību pret Anglijas valdnieci. [4; 55]
Marija bija parakstījusi dokumentu, kurā piekrita par karalienes slepkavību un iebrukumu valstī, ar šo pietika, lai viņu notiesātu. Izskatīšanas tiesā Marija Stjuarte noliedza pierādījumus. Elizabete parakstīja spriedumu par nāves piešķiršanu. 1587. gada 8. februārī Mariju Stjuarti notiesāja un sodīja ar nāvi. [4; 57]
Marijas Stjuartes sodīšana saniknoja Elizabetes pretiniekus. Pāvests aicināja Eiropas katoļus uz karu ar Angliju. Visaktīvāk viņam atsaucās karalis Filips II. Viņš gribēja Anglijai atriebties ne tikai par katoliskās Skotijas nāvi, bet arī par atbalstu Spānijai pakļautās Nīderlandes brīvības cīnītājiem. Īpaši lielu postu Spānijai bija nodarījuši Elizabetes atbalstīto pirātu regulārie uzbrukumi kuģiem, kas, bagātīgi piekrauti, atgriezās no aizjūras kolonijām. Angļu militārās ekspedīcijas centās pat aplaupīt un iznīcināt Spānijas ostas kolonijās un spāņu floti pie pašas Spānijas krastiem.…
