Johana Gūtenberga tipogrāfija

SAGLABĀJUŠIES IESPIEDARBI
Par bibliotēku attīstību un grāmatniecības jautājumiem Latvijā daudz materiālu ir apjomīgajos J. Misiņa un K. Egles arhīvos. Ikviena zinātniskā bibliotēka lepojas ar inkunābulām - grāmatām, kas iespiestas J. Gūtenberga un viņa pēcteču laikā līdz 1500. gadam. Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā tādu ir 210. Vecākā inkunābula, kas saglabājusies Latvijā, ir viena lapa no latīņu valodas mācību grāmatas "Catholicon", kuru iespiedis, domājams, 1460. gadā Maincā vēl pats J. Gūtenbergs. Otrs vecākais iespieddarbs - Sv. Hieronīma "Epistolae" (Vēstules). Foliants iespiests P. Šēfera tipogrāfijā uz pergamenta 1470. gadā. Starp bibliotēkā esošajām inkunābulām ir arī viena no pirmajām enciklopēdijām vispār - Vincenta Bovē "Speculum naturale" (Dabas spogulis), izdota 1485. gadā. 1500. gadā Lībekā uz pergamenta iespiestā "Missale Viburgense" (Mesu grāmata), kā arī Venēcijā 1496. gadā izdotais "Plenarium" (Sprediķi ar skaidrojumiem) ir vienīgie līdz šim zināmie eksemplāri pasaulē.Liela daļa inkunābulu cauri gadsimtiem saglabājušas savus oriģinālos 15.-16. gs. iesējumus - smagus koka vākus, apvilktus ar ornamentētu ādu, metāla kalumiem, slēdžiem un ķēdēm. (Timšāns, 1999)
…