Gigantiskās pandas ir arī zināmas kā pandas lāči, bambusa lāči vai arī starp ķīniešiem kā „Daxiongmao” (lieli lāču kaķi). Zinātniski tās apzīmē ar latīņu vārdiem – Ailuropoda melanoleuca, kas nozīmē – melns un balts kaķveidīgs dzīvnieks.
Pirmās ziņas par šim pandām ir atrodamas vēsturnieku rakstos trīs tūkstošus gadus atpakaļ, kur Shangshu aprakstīja gigantiskās pandas („Piziu”) kā neuzvaramus dzīvniekus, tik pat stiprus kā tīģerus.
Pēc 1870. gadā Alphonse Milne- Edwards veiktajiem pētījumiem apstiprinās gigantisko pandu eksistence, viņš atklāja ne tik daudz līdzību ar lāčiem, kā ar sarkano pandu (Ailurus fulgens). Un gigantisko pandu izdalīja kā jaunu ģinti (Ailuropoda melanoleuca), bet tikai vēlāk saskatīja lielo līdzību ar sarkano pandu un līdz ar to abu pandu latīniskie nosaukumi atšķīrās, ko arī atstāja lietošanā zinātniskajā literatūrā, jo vārdi bija jau iegājuši zinātnes un dabas pasaulē.
Zinātniskajā literatūrā agrāk tika lietoti trīs latīniskie nosaukumi, lai apzīmētu gigantisko pandu – Ailuropoda, Ailuropus un Aeluropus. Dažos literatūras avotos pat mūsdienas ar vārdu „panda” tiek apzīmētas abas – gigantiskā un sarkanā panda.
1869. gādā Pēre David, franču priesteris un zinātnieks, devās uz Ķīnu, lai savāktu paraugus savai puķu un dzīvnieku kolekcijai. Tad viņš izdzirdēja par tādu „balto lāci”, šādi agrāk tika saukta gigantiskā panda un viņš noalgoja vietējo mednieku, lai tas priekš viņa vienu tādu nošaujot. Un tad Pēre dzīvnieka kažoku un skeletu nosūtīja uz Parīzi, klāt pievienojot zīmīti ar visu sev zināmo informāciju par šo „brīnumaino dzīvnieku”.…
