Fridriha Nīčes filosofija

Fridrihs Nīče bija mācītāja dēls. Viņš piedzima 1885. Gada 15. Oktobrī. Viņa vecāki un to priekšteči, kā no tēva, tā no mātes ir bijuši garīdznieki kārtas. Tie visi bija īsti kristīgi cilvēki. Viņa tēvs, Kārlis Ludvigs Nīče, bija nelielas lauku draudzes mācītājs Rekenes nematā, netālu no Licenas.
Par savu pirmdzimušo dēlu, kas tam pēc četriem gadiem laulībā piedzima, Kārlis Ludvigs Nīče bija ļoti sajūsmināts un ierakstīja baznīcas grāmatā šādus vārdus: “Ai oktobri, svētīto mēnesi, tu vienmēr atnes man priekus! Bet no visām tavām dāvanām šī ir tā gaišākā un brīnišķīgākā es kristīju savu pirmdzimušo. Mans dēls, tavs vārds zemes virsū būs Fridrihs (Nīče) Vilhelms, par piemiņu ķēniņam, manam labdarim, kura dzimumdienā tu esi piedzimis.”
Nīčes tālie senči dzīvojuši Polijā. Tie bijuši grāfu kārtas un saukušies Nicki. Reformācijas laikā viņiem bijis jāpiedzīvo vajāšanas. Nebēdādami par tām, Nicki sarāvuši visus sakarus ar katoļticību un emigrējuši uz Vāciju, līdzi paņemdami tikko piedzinušo dēlu. Trīs gadus viņi klīduši pa pilsētām. Māte visu to laiku zīdējusi puisēnu ar krūti un, neskatoties uz visām pārciestajām likstā, piešķīrusi puisēnam apbrīnojamu veselību. Senus nodzīvojis līdz sirmam vecumam un devis pūrā saviem pēctečiem divi labas īpašības: izturību un ilgu mūžu.

…