Secinājumi
1. Lai gan mūsdienās cilvēki ir informēti, par fizisko aktivitāšu nepieciešamību, tomēr ikdienas saspringtajā ritmā cilvēkiem nav laika atvēlēt sevi regulārām fiziskajām aktivitātēm.
2. Fiziskās aktivitātes pozitīvi ietekmē cilvēka nervu sistēmu, nodarbināta nervu sistēma spēj ātrāk un precīzāk veikt organizētas kustības.
3. Jo vairāk cilvēks nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, jo vairāk palielinās cilvēka plaušu tilpums, un tādēļ cilvēka organisms saņem vairāk skābekļa.
4. Ir svarīgi kustēties jau kopš bērnības, jo nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm cilvēka sirds regulāri palielinās un arī palielinās tās funkcionālās spējas.
5. Liela atšķirība starp aktīviem un neaktīviem cilvēkiem ir tāda, ka kustīgiem cilvēkiem sirdsdarbība miera stāvoklī ir lēnāka nekā mazkustīgiem cilvēkiem, tādā veidā trenēta cilvēka sirds taupa sevi.
6. Fiziskie vingrinājumi arī veicina labāku sirds un muskuļu asinsapgādi.
7. Fiziskās aktivitātes ir labas līdz brīdim, kamēr cilvēks ar tām nodarbojas savu spēju robežās un nepārspīlē ar tām.
8. Pastāv daudz vienkāršu uzdodamu testu, pēc kuriem iespējams iepazīties ar cilvēka funkcionālajām spējām.
9. Cilvēki ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojas mazāk nekā viņi uzskata cik būtu nepieciešams.
10. Cilvēki uzskata, ka fiziskās aktivitātes pozitīvi ietekmē cilvēka veselību un ar tām nepieciešams nodarboties ikdienā.
11. Pārsvarā Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas skolēni, veicot elpas aiztures testu, ieguva apmierinošu rezultātu.
12. Hipotēzi mēs 100% nespējām pierādīt, jo tam būtu nepieciešama ilgstošāka cilvēka izpēte.
…