Kārļa Zariņa vēsturiskais romāns par 1802. gada Kauguru nemieriem vispirms publicēts periodikā 1937. gadā, bet grāmatā — nākamajā gadā. Pirmpublikācija bija Kauguru sacelšanās 135. jubilejā, un tā nevarētu būt vienkārša sakritība, bet gan rakstnieka velte šai svarīgajai gadskārtai savas tautas vēsturē. Kauguru pagasta ļaudis savu jau bija padarījuši — sakopuši nemieros kritušo kapus un to apkārtni, uzlikuši piemiņas plāksni, kas ir arī redzama filmas noslēgumā. Fakti par Kauguru nemieriem bija atkārtoti piesaistījuši vēsturnieku uzmanību, nu tiem pievērsās rakstnieks.
Pēc Kārļa Zariņa romāna veidotais scenārijs kļuvis par pamatu pirmās pilnmetrāžas mākslas filmas uzņemšanai Latvijā. Jau 1940. gada augustā laikraksts «Cīņa» ziņoja, ka sācies darbs pie liela stila vēsturiskas filmas, kuras uzdevums «celt gaismā tos cīnītājus, kas ziedojuši savu dārgāko, savu dzīvību, par visas tautas tiesībām un taisnību».
Filma tika uzņemta Valmieras apkaimē, sacelšanās skatos piedalījās vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku — tātad tikpat, cik to bija nemieru laikā. II pasaules karš aizkavēja filmas parādīšanos uz ekrāniem, lai gan pirmizrāde notika 1941. gada 14. jūnijā. Tikai pēc kara saglabājušos filmas kopiju demonstrēja Rīgā un citās pilsētās, arī uz laukiem, līdz filma nolietojās pavisam. Pēc atrastajiem fragmentiem filmu no jauna samontēja režisors Voldemārs Pūce, un 1980. gadā to parādīja Latvijas televīzija.
…
