Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
12,99
Ietaupījums:
2,47 (19%)
Cena ar atlaidi*:
10,52
Pirkt
Identifikators:577699
Vērtējums:
Publicēts: 27.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 60 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.MODULIS  ALĶĪMIJAS FILOZOFIJA    5
  IEVADS    5
1.  IEVADS ALĶĪMIJĀ    7
1.1.  Alķīmija kā dabas izpētes zinātne    7
2.  PIRMĀ STUNDA: ALĶĪMIJAS VĒSTURE    9
2.1.  Tota mācības Ēģiptē    11
2.2.  Alķīmija: Pirmā zinātne    13
2.3.  Austrumu alķīmija    15
2.4.  Grieķu alķīmija    17
2.5.  Alķīmiskās krāsas    18
2.6.  Islamiešu alķīmija    21
2.7.  Sēra, dzīvsudraba un sāls teorija    22
2.8.  Eiropiešu alķīmija    28
2.9.  Ievērojamie ķīmijas zinātnieki un mērījumi: Flogistona neveiksme    31
3.  OTRĀ STUNDA: ALĶĪMIJAS FILOZOFIJA    37
3.1.  Hermētika: Mūžīgā filozofija    37
4.  TREŠĀ STUNDA: SMARAGDA FORMULA    40
4.1.  Pirmā operācija: Kalcinācija    40
4.2.  Otrā operācija: Šķīšana    41
4.3.  Trešā operācija: Sadalīšana    42
4.4.  Ceturtā operācija: Savienojums    43
4.5.  Piektā operācija: Fermentācija    45
4.6.  Sestā operācija: Destilācija    46
4.7.  Septītā operācija: Koagulācija    48
5.  EKSPERIMENTĀLĀ DAĻA    50
5.1.  Eksperiments nr.1: Plāksnes atdzīvināšana    50
5.2.  Eksperiments nr.2: Tabula Smaragdina meditācija    52
5.3.  Eksperiments nr.3: Kalcinācija    59
5.4.  Eksperiments nr.4: Šķīšana    61
5.6.  Eksperiments nr.6: Savienojums    63
5.7.  Eksperiments nr.7: Fermentācija    64
5.8.  Eksperiments nr.8: Destilācija    66
5.9.  Eksperiments nr.9: Koagulācija    74
5.10.  Eksperiments nr.10: Dzīvsudraba mandala (Azoth Mandala)    75
6.  REZULTĀTI UN TO IZVĒRTĒJUMS    77
6.1.  Aptaujas rezultāti    77
  SECINĀJUMI    78
  LITERATŪRAS SARAKSTS    79
7.  PIELIKUMS    81
2.  Terminu skaidrojošā vārdnīca    82
3.  Alķīmiskie zīmējumi    87
8.  SKOLNIEKA UN PĒTNIECISKĀ VADĪTĀJA PARAKSTI    91
Darba fragmentsAizvērt

IEVADS
Kad es pirmo reizi izdzirdēju par alķīmiju tā mani ļoti ieinteresēja, bet es nekad vēl nebiju domājis ka varētu to pētīt. Ar šo pētniecisko darbu es vēlos parādīt kādi ir alķīmijas pamati, kāda ir alķīmiķu filozofija un uzzināt vai mūsdienās alķīmija ir aktuāls temats. Protams, es zinu ka “alķīmija” un “alķīmiķi” ir noiets etaps. Bet varbūt tomēr vēl ir iespēja “atdzīvināt” alķīmiju no jauna? Alķīmijas pamati paredz to, ka alķīmiķis ir tas, kurš “ieiet Dieva lauciņā”. Kā to saprast? Alķīmiķu dzīve bija tāda, ka viņi skaitīja savas lūgšanas Dievam un veica dažādas meditācijas, lai varētu pilveidot sevi garīgā plānā, tādā veidā sazinoties ar Dievu. Un par to, ka alķīmiķi neaizmirsa par Dievu un ievēroja Viņa baušļus cik nu katrs varēja, Dievs viņiem sūtīja atklāsemes par noteiktām reakcijām un Dabas dabu jeb būtību. Tas ir pierādīts, ka sekmīgs un slavens zinātnieks ir tāds cilvēks, kurš ievēro Dieva likumus un baušļus, un kurš ir godīgs pret visiem (tai skaitā arī pret Dievu).
Šajā pētnieciskajā darbā esmu aplūkojis ļoti daudz interesantu faktu un esmu izlasījis ļoti daudz interesantu literatūras darbu, kā arī uzziņas avotus. Šajā darbā es uzzināju, ka alķīmija bija cēlusies ļoti sen atpakaļ, jo alķīmija bija jau Senajā Ēģiptē. Senajā Ēģiptē alķīmija bija sasniedzama tikai priesteriem, kuri rādīja savus panākumus tautai un tauta viņus it kā ir atdzinusi par “svētajiem”, bet patiesībā tā nav. Vienkārši cilvēki tajā laikā nezināja vielu uzbūvi un reakcijas, kuras mūsdienās ir attīstītas vēl vairāk, tāpēc parastajai ēģiptiešu tautai šīs vielu pārmaiņas u.c. reakcijas bija pavisam neiespējamas un tas nekādīgi nespēja “ierūmēties” viņu saprašanā, bet priesteriem tas bija tīrais nieks. No šī varam spriest, ka priesteri vai nu gribēja kļūt ievērojamāki netikai valdības acīs, bet arī tautas acīs, vai nu, pašiem to nenojaušot, mēģināja nodrošināja tādā veidā sev slavu, vai arī viņu mērķis bija padarīt cilvēku dzīves vieglākas. Kā patiesībā bija – mēs, par nožēlu, vairs neuzzināsim.
Pētot alķīmiju man likās interesanti, ka alķīmija apvieno sekojošas mūsdienu zinātnes: ķīmijas elementus, metalurģiju, fiziku, medicīnu, astroloģiju, semiotiku, misticismu, spirituālismu un mākslu. No šīm zinātnēm un garīgajiem virzieniem mēs pārsvarā zinam visas (ar ko tās nodarbojas, kādi ir to pamati utt.; skat. skaidrojošo vārdnīcu pētnieciskā darba beigās, lai iegūtu papildus informāciju), tāpēc nekavēsimies pie tām. Var teikt, ka alķīmija ir bijusi pirmā nopietnā zinātne.
Vēl ir interesanti tas, ka šajā darbā ir iekļauta viena mītiskā persona, kura ir bijusi pilnīga, un kura esot apvienojusi sevī trīs dažādas lietas tā, lai tās savā starpā harmonizētos. Šo personu sauca Hermejs Merkurius Trismegists. Hermejs ir persona, kura cilvēkiem deva hermētisma pamatus. Hermētisms ir sevis harmonizēšana ar apkārtējo vidi un paralēli arī alķīmiķu “Lielā darba” piepildīšana sevī. “Lielais darbs” ir darbs, kuru alķīmiķi veic, lai sevi padarītu pilnīgus. Ja mēs zinam, ka cilvēks ir nepilnīgs, tad šis “Lielais darbs” padara alķīmiķus, un arī parastos cilvēkus, pilnīgus. Iespējams “Lielais darbs” nav nekas tāds, kas ir pret Dieva gribu, jo alķīmiķi dzīvoja pēc Dieva likumiem. Iespējams ir arī tas, ka “Lielais darbs” varētu būt viens liels Dieva likums, kā attīstīt sevi par pilnīgu cilvēku. Bet, lasot manu darbu, katram cilvēkam pašam priekš sevis ir jāatbild uz jautājumu, kas ir “Lielais darbs”.
Vēl alķīmiķi bija tie, kuri atklāja septiņus procesus, kuri pastāv arī mūsdienu ķīmijā: kalcinācija, šķīšana, sadalīšana, savienojums, fermentācija, destilācija, koagulācija. Kalcinācija ir process, kas iekļauj sevī vielas sakarsēšanu tīģelī vai uz atvērtas uguns, kamēr viela pārtop pīšļos vai putekļos, visticamāk, ka noteiktā oksīdā. Šķīšana ir process, kad ūdenim piemīt svarīga īpašība – spēja sajaukties ar dažādām cietām, šķidrām un gāzveida vielām. Sadalīšana ir process, kad gan neviendabīgus, gan viendabīgus maisījumus var sadalīt sastāvdaļās, tas ir, tīrās vielās. Savienojuma reakcijas ir reakcijas, kurās no vairākām vielām rodas viena viela. Fermentācija ir rūgšanas process. Destilācija ir rūpniecisks process kā rezultātā tiek iegūts spirts. Kā arī destilācija ir šķīdumu sadalīšanas process. Koagulācija ir dispersās sistēmas daļiņu salipšana, veidojot lielākas daļiņas.
Pirms es sāku rakstīt šo pētniecisko darbu, es veicu aptauju uzdodot cilvēkiem zemāk dotos jautājums, lai redzētu citu cilvēku domas par alķīmiju un lai uzzinātu cik daudz cilvēki vispār zin par alķīmiju:
1. Kas ir alķīmija?
2. Kādas zinātnes alķīmija sevī apvieno?
3. Izskaidro saikni starp alķīmiju un astroloģiju!
4. Cik daudz tu zini par alķīmiju Viduslaiku Eiropā, Senajā Ēģiptē, Senajā Grieķijā, Indijā un Ķīnā!
5. Cik daudz tu zini par alķīmiskiem procesiem, kuri arī mūsdienās vēl joprojam pastāv: kalcinācija, šķīšana, sadalīšana, savienojums, fermentācija, destilācija, koagulācija?
6. Cik daudz tu zini par "Filozofu akmeni"?
7. Kādi bija alķīmijas mērķi?
8. Vai mūsdienās alķīmija ir aktuāla? (atbildi sniedzat tikai ar atbildēm "Jā" vai "Nē")

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,34 €
Materiālu komplekts Nr. 1121334
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Alķīmijas filosofija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/577699

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties