Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,63 (18%)
Cena ar atlaidi*:
2,86
Pirkt
Identifikators:225875
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.11.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Stāvoklis pirms reformas    4
  Zaudējumi karā un socioekonomiskais stāvoklis pirms agrārās reformas    4
  Zemnieku stāvoklis pirms reformas    5
  Reforma    5
  Sociālie, ekonomiskie un politiskie priekšnosacījumi agrārreformai    5
  Agrārreformas likums    7
  Reformas norise un sekas    9
  Reformas norise    9
  Agrārreformas sekas    9
  Ekonomiskās sekas    11
  Agrārreformas negatīvās un neviennozīmīgās puses    12
  Nobeigums    13
  Literatūras saraksts    14
Darba fragmentsAizvērt

Agrārreformas negatīvās un neviennozīmīgās puses
Vācu lietpratēji atzina, ka Latvijas klimatiskie apstākļi nosaka, ka pat 40 – 50ha lielas platības ir nepietiekamas, lai veidotu saimniecības, kuru pamata nodarbe būtu graudi. Rezultātā netika atrisināts viens no agrārreformas galvenajiem, mērķiem “nodrošināt maizi”, jo 1929.gadā graudu iepirkums jaunsaimniecībās – bija 32,4 tūkst tonnu, bet tikmēr viņi pārdeva 20,7 tūkst tonnu, kas liecināja par to, ka arī mazās saimniecības nebija spējīgas pastāvēt kā graudus ražojoši uzņēmumi, jo lielāki ieņēmumi bija no lopkopības. (Aizsilnieks; 1968: 344 – 345)
Zemes sadale ne vienmēr notika taisnīgi, jo pastāvēja korupcija. Agrārreformas vājā puse bija arī zemes sadale militārām personām, jo tām nebija specializētu zināšanu lauksaimniecības jomā, kā rezultātā mazinājās produktivitāte kā rezultātā agrārreformā iegūtas zemes tika pārdotas tālāk (bieži vien notika spekulācijas). Agrārreforma radīja milzīgu parādu slogu jaunajiem saimniekiem, kas 1930.gadā sastādīja 277,3 milj. Ls (Aizsilnieks; 1968: 361)
Šajā referātā nav iespējams novērtēt valdības rīcību attiecībā uz Valsts zemes fondu, paturot savā īpašumā 52,43% valsts zemes fonda, no kura lielākā daļa bija meži.

Nobeigums
Agrārreforma ir vērtējama pretrunīgi, jo, pirmkārt, tā nesasniedza mērķus par lauksaimniecības attīstību kā graudkopības nozari. Tomēr Eiropas tirgus pieprasījums noteica agrārās reformas attīstību, kā rezultātā par lauksaimniecības vadošo nozari kļuva lopkopība. Tas arī ir saprotams, jo lopkopība ir ienesīgāka graudkopību.
Jāatzīst, ka agrārā reforma ir veicinājusi ekonomikas izaugsmi, jo kā jau iepriekš minēts – lauksaimniecības produkti eksportā veidoja 1/3 – ½..
Agrārā reforma bija gan sociāls pasākums – palīdzot valstij izvairīties no sociālo slāņu izteiktas diferenciācijas, gan ekonomisks pasākums.


Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Agrārā reforma Latvijā starpkaru periodā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/225875

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties