Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,56 (16%)
Cena ar atlaidi*:
2,93
Pirkt
Identifikators:144092
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 31.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

2,5 tūkstošu gadu laikā zinātne pārvērtās sarežģītā, sistemātiski organizētā izglītībā ar skaidri izskatāmo struktūru. Zinātniskas zināšanas pamatelementi ir:
• konkrēti uzstādītie fakti;
• likumsakarības, kas apkopo faktu grupas;
• teorijas, kā definīcijas, kas pārstāv likumsakarību zināšanas sistēmā, aprakstošu kādu realitātes fragmentu kopumā;
• zinātniskas pasaules glezna, kas parāda apkopotos realitātes tēlus, kuros ir sakopotas visas teorijas kādā sistēmiskajā vienotībā, kas pieļauj savstarpēju saskaņojumu.

Galvenais atbalsts, zinātnes fundaments - tas, protams, ir uzstādītie fakti. Ja tie ir uzstādīti pareizi (apstiprināti ar liela skaita novērošanas liecībām, eksperimentiem, pārbaudēm un t. t.), tad tie skaitās neapstrīdami un obligāti. Šis fundaments ir empīrisks, t.i. pieredzējusi zinātnes bāze. Faktu daudzums, kurus sakrājusi zinātne, pastāvīgi pieaug. Dabiski, tie tiek pakļauti primāram empīriskam apkopojumam, sistematizācijai un klasificēšanai. Pieredzē atklātā faktu kopība, to vienotība liecina par to, ka ir atrasts kāds empīriskais likums, kopīgs likums, kuram pakļaujas tiešās novērojamās parādības.
Zinātniskas izziņas divu līmeņu salīdzināšanas problēma - teorētiskās un empīriskās (pieredzējušās), rodas no viņu specifiskās organizācijas īpatnības. Viņas būtība noslēdzas atšķirīgu apkopojuma tipu eksistencē pieejama materiāla studēšanai.
Zinātniskās izziņas teorētisko un empīrisko līmeņu dažādības problēma sakņojas objektīvas realitātes ideāla atveidojuma dažādībā, pieeja pie sistemātiskas zināšanas būves. No šejienes izriet citi, šo līmeņu atvasinātas atšķirības. Aiz empīriskās zināšanas, konkrētāk, vēsturiskās un loģiskās, iestiprinājās izlases funkcija, iekrāšanas un pieredzes datu racionālas pirmapstrādes funkcija. Viņa galvenais uzdevums ir faktu fiksācija. Paskaidrojums, to interpretācija - teorijas lieta.
Izšķiras aplūkojamie izziņas līmeņi un pētījuma objekti. Empīriskā līmenī zinātniekam ir tieša saskare ar dabas un sociāliem objektiem. Teorija operē tikai ar idealizētajiem objektiem (materiāls punkts, ideāla gāze, absolūti ciets ķermenis un citi). Viss tas nosaka arī būtisku starpību pielietojamajās pētījuma metodēs.
Zinātniskas zināšanas būves standarta modelis izskatās apmēram tā. Izziņa iesākas no uzstādīšanas novērošanas ceļā vai atšķirīgu faktu eksperimentiem. Ja šo faktu starpā atklājas kāda regularitāte, atkārtojamība, tad principā var apgalvot, ka ir atrasts empīrisks likums, primārs empīrisks apkopojums. Kā likums, agri vai vēlu ir sameklējami tādi fakti, kuri neiekļaujas atklātā regularitātē un šeit ir nepieciešama racionāla pieeja. Atklāt jaunu shēmu ar novērošanu nedrīkst, viņu vajag radīt ar prātu, sākotnēji iedomājoties teorētiskas hipotēzes veidā. Ja hipotēze ir veiksmīga un noņem pretrunu, kura ir atrasta starp faktiem, bet vēl labāk - ļauj pareģot jaunu, netriviālu faktu saņemšanu, tad tas nozīmē, ka piedzima jauna teorija, ir atrasts teorētisks likums.

Gnozeoloģija ir izziņas un viņa iespēju dabas problēmu studēšana, zināšanu attiecības pret realitāti, izziņas priekšnoteikumu pētījums, viņa nosacījumi un īstenība.
Zināšana - pārbaudīts ar sabiedriski vēsturisku praksi un apliecināts ar loģiku īstenības izziņas procesa rezultāts, adekvātais tās atspulgs cilvēka priekšstatu apziņā, jēdzienu, spriedumu veidā. Zināšana ir apveltīta ar atšķirīgu pakāpi ticamam, atspoguļojot absolūtas un relatīvas patiesības dialektiku. Zināšanas attieksme pret īstenību nēsā daudzlīmeņu raksturu un attīstās kā cilvēces kultūras vēsturē, kā arī individuālas personības attīstības procesā.
Zinātniska zināšana dalās uz empīrisku un teorētisku. Sadzīves zināšanas pamatojas uz vesela saprāta un ikdienišķas apziņas, un tas ir cilvēka uzvedības pamats. Šī zināšanas forma pilnveidojas zinātniskas zināšanas attīstības laikā. Zinātniskā zināšana raksturojama ar faktoru apjēgšanu dotās zinātnes jēdzienu sistēmā, iekļaujas teorijas sastāvā izveidojušos zinātnisku zināšanu augstāko līmeni.
Zinātniska zināšana ir ticamu faktu apkopojums, aiz nejaušā atrod nepieciešamo un likumsakarīgo, aiz vienīgā un privātā - kopīgo.Uz šā pamata notiek prognostika. Zinātniskā zināšana nepieciešama tādēļ, lai nosūtītu un regulētu praksi. Zinātne ir orientēta uz priekšmetisko un objektīvo īstenības pētījumu. Zinātniska zināšana ir raksturojama ar sistēmisku un pamatotību. Zinātniska zināšana ir zinātniskas darbības produkts.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,74 €
Materiālu komplekts Nr. 1172253
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Zinātnes filosofija - zināšanas”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/144092

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties